- Visas sekcijas
- Raksti (155)
|
Arvien nopietnāk tiek musinātas runas par Krievijas impērijas atjaunošanu, tāpēc šodien parunāsim par to, par ko tik ļoti cepas krievu impēriskie spēki un pat partijas. Protams, reāla Impērijas atjaunošana ar valdnieku klasiskā izpratnē liekas visai nereāla, īpaši runājot par Romanovu atgriešanos, tomēr minētā tēma var būt interesanta alternatīvās vēstures sakarā.
Krievijas likumdošana, konkrēti Krievijas Impērijas Galveno Likumu Krājums ar tajā ieslēgto Nolikumu par Imperatora Ģimeni dod visai skaidru un noteiktu troņa mantošanas sistēmu. Tā ir tik izturēta, ka pēc noteiktās shēmas visai viegli var noteikt pašreizējo pretendentu, kuram no juridiskā viedokļa ir vislielākās tiesības uz Krievijas troni.
Replika par "Saskaņas centra" partiju bloka vadoņa J. Urbanoviča, augstu stāvoša Maskavas darbinieka I. Jurgena un Latvijas Žurnalistu savienības valdes priekšsēdētāja (!!!) J. Paidera no "Neatkarīgās Rīta Avīzes" – sarakstīto grāmatu "Nākotnes melnraksti", kurā tiek apgalvots, ka 1940. gadā Latvijā nav notikusi padomju okupācija. Pasaule jau pārsvarā saprot - okupācija ir bijusi, lai kā arī to nesauktu. Tomēr...
SESTDIENA, 11 FEBRUĀRIS 2012
"Ekoloģisko faktoru nozīme pārejas laikā no vidējā uz vēlo paleolītu" - rakstu ar šādu nosaukumu krievu zinātnieki publicējuši amerikāņu žurnālā Current Antropology 2011.g. oktobrī. Rakstā tika apspriests ļoti interesants jautājums – kāpēc izmiruši neandertālieši? Autoru pārliecība - vainojami bija katastrofiski vulkānu izvirdumi. pēc Interneta lielākā visu valstu un valstisku veidojumu (sākot ar Jaunajiem laikiem) vadītāju saraksta http://www.worldstatesmen.org/ I. Latvija pirms kara. Presidents 18 Nov 1918 - 3 Nov 1925 Janis Cakste (b. 1859 - d. 1927) LZS:1922 DC (chairman Latvian People's Council to 1 May 1920, then president of Constitutional Assembly to 18 Nov 1922) Raksts sasaucas ar vakar likto ziņu par Hitlera nāves versiju. Laikam pat par to pašu, tik "svaigāks" un nedaudz plašāk izklāstīts. Viktora Pospelova raksts, 17. janvāris Ādolfs Hitlers 2. pasaules kara beigās esot izglābies, pārcēlies kopā ar Evu Braunu uz Argentīnu un pat pārdzīvojis Josifu Staļinu par deviņiem gadiem. Kā raksta «Komsomoļskaja pravda», ar tādu paziņojumu nākuši klajā britu vēsturnieki. Pēc pētnieku Džerarda Viljamsa un Saimona Danstena versijas, 1945. gada 27. aprīlī, kad padomju karaspēks jau ar visu sparu uzbruka Berlīnei, fīrers un viņa draudzene Eva Brauna aizbēga no Reihskancelejas pa slepenu tuneli. Hitlera vietu ieņēma viņa dubultnieks, bet viņa mīļākās lomu nospēlēja mazpazīstama aktrise. Tieši viņi arī izdarīja pašnāvību Reihskancelejas bunkurā, 30. aprīlī. Eksistē daudzas leģendas par Ziemassvētku eglīti, kas saistītas ar garu vai vietu, kur dzīvo gars, kā arī ar leģendām par Dzīvības koku un Laba un ļauna atzīšanas koku. Pašas populārākās leģendas varonis ir vācu reformācijas kustības vadītājs Martiņš Luters. Reiz Ziemassvētku vakarā viņš gāja mājās cauri mežam,. Vakars bija skaidrs un zvaigžņots. Tas bija tik skaisti, ka viņš nolēma šo skaistumu ienest arī mājā, tāpēc atnesa savai ģimenei eglīti, piestiprināja pie tās biezajiem zariem daudzas sveces, kuru uguntiņas bija līdzīgas zvaigznēm debesīs. 07.07.2011 Jau senlaikos par Staburagu ir skandētas tautas dziesmas, no mutes mutē stāstītas brīnišķīgas teikas un nostāsti. Jaunākos laikos ir sacerētas dzejas, komponētas melodijas, sarakstīti stāsti, teiksmas, grāmatas, radīts eposs. Valda "Staburaga bērni" laikam ir vismīļākā un visplašāk pazīstamā bērnu grāmata Latvijā. Dažādu varu laikmetos tā ir izdota 14 reižu. Staburaga jeb Staburadzes vārds ir izmantots zīmolos un simbolos, uzņēmumu, organizāciju, viesnīcu, restorānu, ēdienu, dzērienu un konfekšu nosaukumos. Senā šūnakmens klints ir visteiksmainākais, visvairāk pieminētais Latvijas ceļotāju mērķis, latviešu svētuma simbols. Īpaši pēdējos gados pirms Staburaga applūdināšanas uz turieni brauca no visas Latvijas. Staburags skanēja un joprojām skan cilvēku sirdīs kā zvans no senās pagātnes uz šodienu. KZA akadēmiķa un KZA Ģeoloģijas institūta direktora Mihaila Fedonkina raksts no žurnāla "Popuļarnaja mehaņika" 2011. gada jūlija numura. Spēja bioloģisko sugu daudzveidības palielināšanās, kas ieguvusi nosaukumu "kembrija sprādziens", atklāja ar sevi fanerozoju - "atklātās dzīvības" eonu. Taču "apslēptā" dzīvība iepriekšējā laikmetā arī izrādījās pietiekoši daudzveidīga, radot pat visai gigantiskas formas. Šīs neiedomājami senās faunas noslēpumus palīdzēja noskaidrot atklājumi, kas tika veikti Krievijā. Jāsaka, ka Darvins neko nezināja par dzīvību pirmskembrija periodā, tolaik paleontoloģiskās hronikas senāko laikmetu dzīvības formas vēl nemaz nebija atklātas un lielais evolucionists uzskatīja, ka iepriekšējā fauna bija mikroskopiska vai - kaut kas nebūs kārtībā ar evolūcijas teoriju. Dažreiz zemes dzīlēs un kalnu iežos pēkšņi atrod lietas, kuru izcelsmi neviens nespēj izskaidrot. Tām pat ir izdomāts īpašs termins - NIO - nezināmi izrokami objekti.
Viktora Nikolājeva raksts no žurnāla "Taini XX veka" 2010. gada 9. numura. Citplanētiešu paralēlskaldnis. 1885. gada 1. novembrī Isidora Brauna fabrikas kurinātājs Austrijas pilsētā Šendorfā skaldīja kārtējo ogles gabalu, kas bija iegūts Volfzēges šahtā. Viņam par brīnumu, tā iekšienē viņš atrada dīvainu metālisku priekšmetu, kas atgādināja paralēlskaldni ar izmēriem 67x62x47 mm un svaru 785 grami. Dīvainais atradums bija pilnīgi simetrisks un vidū tām bija akurāta grope. Atrasto priekšmetu uzdāvināja Karolīnas Augustas muzejam Zalcburgā un tas ieguva nosaukumu "Zalcburgas paralēlskaldnis". Mēs maz ko zinām par Jēzus Kristus, cilvēka un Dieva, kurā bija apvienojušās dabas cilvēciskā un dievišķā puse, dzīvi. Kristīgajās grāmatās daudz ir runāts par viņu kā par Mesiju, Glābēju, Grēku izpircēju un Dieva Dēlu. Taču ziņas par Jēzu, kā apr cilvēka dēlu ir ļoti fragmentāras. Bībelē (Lūkas evanģēlijā, 2.41-51) rakstīts, ka divpadsmit gadus vecais jaunietis Jēzus kopā ar vecākiem atnāca uz Jēruzālemi, uz Lieldienu svētkiem, kur vecāki viņu pūlī pazaudēja, bet pēc trim dienām atrada veselu, mierīgi sarunājamies ar priesteriem templī. Nākošo reizi Jēzus vecums - apmēram trīsdesmit gadi - tiek minēts tikai stāstot par viņa kristīšanu Jordānas upē (Lūkas evanģēlijā, 3.23). Nav skaidrs, kāpēc no Bībeles hronoloģijas ir izkrituši gandrīz 18 Kristus dzīves gadi.
Sergeja Suhanova raksts no žurnāla "Taini XX veka" 2010. gada 9. numura. Nezināmais Evanģēlijs. 16.08.2011 "Latvijas Avīze" un citi izdevumi jau rakstīja par Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera Latvijas valstij nedraudzīgo sacerējumu "Nākotnes melnraksti". Vilnis Zariņš pievērsis uzmanību autoru izmantotajiem paņēmieniem – demagoģijai, pārspīlējumiem un būtisku faktu noklusēšanai. Jānis Urbanovičs, Igors Jurgens un Juris Paiders izteikuši dīvainas un vietumis pilnīgi aplamas domas par pagātni. To mērķis acīm redzami ir pūst miglu, ka PSRS neesot Latviju okupējusi. Lai to "pierādītu", neder fakti un loģiski secinājumi, jo tie liecina ko citu. Tāpēc izskan tādi apgalvojumi, ka Latvijai pirms okupācijas esot bijis daudz līdzības ar Vāciju un PSRS, ka Latvijas saimniecība toreiz brukusi kopā. Šie uzskati nav balstīti uz statistiku, arhīvu materiāliem vai citiem drošiem avotiem; tie uzkrītoši atgādina PSRS idejas un saskan ar mūsdienu krievu imperiālisma propagandu. Bet viena atšķirība tomēr ir. Okupantu izdevumi apgalvoja, ka 1940. gadā Latvijā it kā esot notikusi "sociālistiskā revolūcija"... Šeit par to nerunā. Lielie meli izmainīti sīknaudā. - vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt - Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.gadam, pirmā iespiestā plašākā Livonijas vēsture. Hronikas autors ir Tallinas luterāņu mācītājs Baltazars Rusovs (Russow; Rüssow). Pirmais hronikas izdevums iznāca 1578.gadā Rostokā. Tas aptvēra laikposmu no Livonijas dibināšanas līdz 1577.gadam. Pusgada laikā sekoja atkārtots metiens. 1584.gadā Bartā (Pomerānijā) iznāca jauns papildināts hronikas izdevums, kas aptvēra Livonijas vēsturi līdz 1583.gadam. Hronika sarakstīta viduslejasvācu izloksnē un ievērojama arī ar to, ka tā bija pēdējais ievērojamais sacerējums šajā izloksnē. Mārtiņa Lutera veiktais Bībeles tulkojums un protestantisma izplatīšanās novados, kuros līdz tam dominēja viduslejasvācu izloksne (Ziemeļvācijā un Baltijas vācu provincēs), veicināja augšvācu dialekta izplatīšanos.
Lekcija nolasīta LatCon 2011 - Leģendas laikā
Šķiet, ka nekas nevar būt antagoniskāks par sievieti un karu. Tie ir divi pretēji jēdzieni – dzīvības devēja un dzīvības ņēmējs. Bet ikviens karavīrs ir mātes dzemdēts, daudziem no viņiem mājās palikušas māsas vai līgavas. Un - pavisam reti, bet tomēr - sievietei nācās pašai nest ieročus un aizstāvēt savu un savu mīļo dzīvību un brīvību. Tādēļ sievietes ļoti, ļoti tieši un nepastarpināti ir saistītas ar karu. Diena.lv, 2011. gada 15. augusts Kas notiktu, ja 1991. gada augusta pučs vainagotos ar panākumiem? – šādu jautājumu plašā publikācijā laikrakstā The Sunday Times uzdod bijušais Lielbritānijas vēstnieks Maskavā sers Tonijs Brentons, piedāvājot alternatīvu vēstures versiju, kurā aprakstīts, kā 2011. gada augustā atmiņās varētu gremdēties šobrīd 87 gadus vecais Vladimirs Kručkovs. V. Kručkovs "pirms 20 gadiem izstrādāja plānu apvērsumam, kas mainīja vēstures gaitu. Viņš novērsa PSRS sabrukumu, gāza ienīsto Mihailu Gorbačovu un apturēja plurālisma vēža izplatīšanos. Tagad visā valstī redzamas viņa ģīmetnes ar parakstu Padomju Savienības glābējs," raksta T. Brentons. Vārds Pentagramma cēlies no latīņu vārda „pento” – pieci un „gramma” – svītra, līnija. Pentagramma ir regulārs piecstūris, kura visas malas ir pagarinātas tiktāl, līdz tās krustojas, veidojot vēl piecus vienādus vienādsānu trijstūrus. Vertikālā pentagramma ir piecstaru zvaigzne viens no kuras stariem ir vērsts uz augšu. Apgrieztā (Invertētā) pentagramma ir piecstaru zvaigzne, kurai uz augšu ir vērsti divi stari. Fragmenti no Alfrēda Mireka grāmatas "Sarkanā mirāža. Lielās Krievijas bendes". Iepriekšējo lasiet šeit. Bagātais zemnieku, amatnieku, meistaru, tirgoņu, uzņēmēju, zinātnieku, ekonomistu, filozofu, mākslinieku un arhitektu, muzikantu potenciāls tika iznīcināts līdz saknēm. Krievija pazaudēja daudzus savu izcilāko dēlu sekotājus. Piemēram, Ļeva Tolstoja meitu Aleksandru; kņazu Pāvelu Dolgorukiju; lielu zinātnieci, Pēterburgas universitātes profesori Nadeždu Vladimirovnu Brilovu – slavenā mākslinieka un arhitekta K. P. Brilova mazmeitu; visā pasaulē pazīstamās Tretjakova galerijas komitejas priekšsēdētāju Sergeju Nikolajeviču Tretjakovu; krievu uzņēmēju lepnumu, lielāko Pēterburgas rūpnīcu īpašnieku Alekseju Ivanoviču Putilovu... "Tors"ir pats ambiciozākais mērogā lielākais projekts kino vēsturē. Pirms dažiem gadiem izdevniecība "Marvel" nolēma radīt veselu kinovisumu, ko apdzīvotu tās komiksu varoņi. Uz ekrāniem jau ir iznākuši: "Dzelzs cilvēks", "Halks", "Dzelzs cilvēks-2". sarakstā nākošais ir "Tors". Filmai «Tors» ir visai kolorīta priekšvēsture: seno skandināvu mīti, populāri komiksi un ilga iestrādne Holivudā. 60-to gadu sākumā izdevniecība Marvel meklēja jaunus varoņus un jaunus sižetus. Tirgus bija pārsātināts ar stāstiem par tradicionāliem cīnītājiem ar noziedzību, tāpēc bija vajadzīga savādāka pieeja. Fragmenti no Alfrēda Mireka grāmatas "Sarkanā mirāža. Lielās Krievijas bendes". Iepriekšējo lasiet šeit. Jāpieņem, ka viens no galvenajiem iemesliem traģiskajā atrisinājumā bija tas, ka gan Ļeņins, gan Trockis, gan Staļins paņēma no Marksa, ne tik daudz ekonomiskas lietas, cik patoloģisko aizraušanos un kaisli pret sātanismu, ko viņš kultivēja visu savu dzīvi. Bez šaubām, šim aspektam ir jāpievēršas rūpīgāk, lai saprastu galveno “marksisma” garīgajā būtībā. |
|
|












Ir taču biju...