Gredzenu vēsture.

Gredzens mūsu senčiem likās kā noslēpumainu spēku avots, tāpēc tiesības tādu nēsāt bija tikai personām, kas bija pietuvinātas Dievam vai cēlušās no tā ar tiešas radniecības palīdzību. Piemēram, cari, faraoni un viņu pēcnācēji. Vispār jau savu radniecību ar debesu būtnēm centās pierādīt visi kaut ne cik kādas varas pārstāvji. Tāpēc valdniekiem nācās likuma veidā apliecināt augstākās aristokrātijas tiesības nesāt zelta riņķi.

Dāmu dueļi

XVI gadsimts. Tieši uz šo laiku attiecas pirmās pārbaudītās ziņas par  sieviešu dueļiem. Tās, starp citu, izgaisina mītu, ka pirmatklājējas šajā jomā bija francūzietes. Tā, Sv. Benediktas sieviešu klostera hronikā tiek pieminēts, ka 1571. gada 27. maijā klosteri ieradās divas augstdzimušas senjoritas. Viņas palūdza klostera pārvaldniecei istabu kopīgai lūgšanai. Atļauja tika dota. Taču, ieslēgušās istabā, senjoritas tā vietā, lai sāktu lūgšanu, izvilka kinžalus un metās viena otrai virsū, kad trokšņa izbiedētās mūķenes ielauzās telpā, viņu acīm pavērās šausminoša aina: uz grīdas gulēja divas asiņojošas dāmas, viena no viņām bija mirusi, otra – mira.

Mūsdienu eiropiešu ārējais izskats atšķiras no tā, kā izskatījās cilvēki Viduslaikos: viņi augumā bija mazāki un arī apģērbs bija savādāks. Jo tad tika izmantotas citas piegrieztnes un audumi. Nedaudz savādāki kā mūsdienās bija paši kostīmu izmēri un to svars. Tādēļ mūsdienās, pirms iziet uz skatuves vai uzņemšanas laukumu, aktieriem nākas pierast pie tā laikmeta apģērba. Pretējā gadījumā kompjūteru un lidmašīnu laikmeta cilvēki senjoru un piļu kalpotāju kostīmos izskatītos nedabiski un saspringti.