Pirmdiena, 21. februāris (2011) Autoritatīvajā grāmatu mīļotāju, literātu un izdevēju resursā The Bookseller.com līdz 25.februārim vēl var balsot par gada jocīgākā, dīvainākā grāmatas nosaukuma čempionu. Lai gan Diagram Prize, kaut arī nav mērāma nedz ievērojamā naudas prēmijā, nedz laureātam tiek izsniegts kāds cits mantisks suvenīrs, tomēr ir slavena balva, - jo tās norise piesaista varenu masu mediju interesi. Nu, piemēram, vai Latvijā daudzi būtu iepazinušies ar ievērojamo zinātnieci, turklāt kaislīgu rokdarbnieci, Dainu Taimiņu, ja ne viņas uzvārds un grāmata Crocheting Adventures with Hyperbolic Planes (Tamborēšanas piedzīvojumi ar hiperboliskajām plaknēm), kas 2009.gadā ieguva šo Diagram Prize kā grāmata ar visjocīgāko (angl. - oddiest) nosaukumu? Kaut arī grāmatā patiešām paradoksālā veidā un uzskatāmi (ar satamborētu viļņveida galda sedziņu palīdzību) tiek izskaidrota ļoti konkrēta un sarežģīta telpiskuma problēma fizikā un lietišķajā matemātikā.

 (c) И. Можейко, 1999

Iepriekšējo lasiet šeit

Paši saprotiet, ko var gaidtīt no viduvēja dzejnieka 1937. gadā! Taču starp opusiem, veltītiem gaidāmajam karam un Staļinam, ir dzejolis (redzams, grāmatiņas sastādītāji to arī iedēvēja par noveli) „Nākotnes Maskavā”.

Tā ir optimistiska, sociālistiska, utopiska fantastika. Taču tuva tēmējuma... Nerealizējusies. Realizējusies: Kā Elbruss

No marmora, tērauda un gaismas

Kā uzšāvies balts ugunskurs,

Maskavas lepnums – Padomju Pils

Pār celtnēm vadoņa roku pastiepusi.

Gribas pievest vēl vienu īsu citātu: Vakar rūpnīcā man kā prēmiju iedeva Priekš televīzijas aparātu.

Es ilgi par šo konstrukciju sapņoju...

No žurnāla ''Mir fantastiki'' 2011. gada marta numura, autors Nikolajs Kudrjavcevs.

 

Pēdējos gados romāns par jūtām, mīlestību un kaisli, maskējies par fantastiku, ir piepildījis grāmatu tirgu. Agrākie izklaidējošās lasāmvielas karaļi: ZF-spriedzes gabali un fantāzija ir gāzti no pjedestāla un pārcēlušies uz dažādiem autoru kopdarba projektiem.

Visai negaidīti grāmatu plauktus ir piepildījuši Meieres, Hamiltones, Roulingas vai Sjūzenas Kolinzas stila sekotāju opusi. Pat rakstnieces, kas visu mūžu ir štancējušas dāmu romānus mīkstos vākos, pat tās ir sākušas izdot darbus ar fantastikas elementiem. Protams, katras izmaiņas tirgū ir attīstības pazīme, taču ar nožēlu jāatzīst, ka milzīgam līdzīgu darbu klāstam ar fantastiku ir visai attāls sakars.

1. Maikla Skota romāns bērniem: "Burve"

Ziņa / Grāmatas un žurnāli bērniem

Burve ir trešā grāmata fantāzijas žanrā uzburtā sērijā Nemirstīgā Nikolasa Fleimela noslēpumi, ko Maikls Skots 2007. gadā aizsāka ar Alķīmiķi, kam sekoja Mags.

Vērienīgajā un sazarotajā stāstā cilvēku pasaulei līdzās atklājas otra — sensena, burvestību, maģijas un neparastu radījumu pārpilna. Piecpadsmitgadīgie dvīņi Džošs un Sofija tiek ierauti notikumos, kas draud ar cilvēku pasaules bojāeju un kur nav tik viegli atšķirt labo no ļaunā. Burvē sekojam līdzi dižā alķīmiķa Nikolasa Fleimela sievas Pereneles gaitām — varenā, nemirstīgā burve ir nolaupīta un spiesta cīnīties vienatnē. Tikmēr abi ar Fleimelu viņi strauji noveco.

1.

Septiņi

Linda Nemiera Izdevējs: Zvaigzne ABC Konkursa “ Zvaigznes grāmata” laureātes Lindas Nemieras (dz. Dreimanes) jaunais, aizraujošais fantāzijas žanra romāns jauniešiem "Septiņi" Atdzīvojas mīti... Apkārt klaiņo dievi... Varoņus izseko noslēpumainas būtnes... ...un tas viss notiek tepat – Rīgā! Cilvēcei ir zināmas vairākas pasaules izcelšanās teorijas – mitoloģiskās, reliģiskās un arī sausi zinātniskās. Tomēr patiesība meklējama kaut kur starp visām.

Timotejs Defombels (Timothée de Fombelle) ir dzimis 1973. gadā. Viņš mācījis franču literatūru Francijā un Vjetnamā līdz brīdim, kad pievērsās teātrim.

1990. gadā viņš nodibināja teātra trupu, kurai pats rakstīja lugas un arī pats tās iestudēja. Kopš tā laika viņš turpina rakstīt teātra scenārijus.

Defombela luga "Bāka", kuru viņš sarakstīja 18 gadu vecumā, ir izrādīta vairākos Francijas teātros, kā arī tulkota un iestudēta daudzās ārvalstīs.

Henrijs H. Nefs (dzimis 1973. gada 20. septembrī) ir fantastiskās sāgas "Gobelēns" (The Tapestry) autors un ilustrators. Fantāzijas seriāls stāsta par zēna Maksa Makdenielsa dzīvi. Pagaidām sērijā ir iecerēti četri romāni, no kuriem divi jau ir publicēti: The Hound of Rowan un The Second Siege, tie ir bijuši nominēti vairākām prēmijām. Neskaitot neaizmirstamos varoņus un stāstījuma episkumu, grāmatas izceļas ar visdažādākā diapazona žanru apvienošanu, ieskaitot: fantāziju, vēsturi, mitoloģiju, folkloru un zinātnisko fantastiku. Henrijs H. Nefs raksta un arī ilustrē savas grāmatas. 2010. gada 23. novembrī iznāks viņa sērijas trešais romāns. To sauks The Fiend and Forge.

Džo Hils (Joe Hill), kā mēs tagad zinam, ir Džozefa Hilstroma Kinga (Joseph Hillstrom King), Stīvena Kinga un Tabitas Kingas dēla pseidonīms. Džozefs ir dzimis 1971. gada 4. jūnijā, Bangorā, Menas pavalstī. Viņam ir vecākā māsa Naomi un jaunākais brālis Ouens, kas arī ir kļuvis par rakstnieku. Bērnībā Džozefs ir tēlojis kādu lomu filmā «Šausmu kaleidoskops» («Creepshow», 1982.; režisors Džordžs Romero). Viņš ir studējis angļu valodu Vasara koledžā un kļuvis par literātu drīz pēc tās pabeigšanas 1995. gadā.

Džozefs Kings izvēlējās sev pseidonīmu, kad tika publicēti vairāki viņa pirmie meinstrīma un fantāzijas stāsti. Gribot gūt literārus panākumus patstāvīgi, neizmantojot tēva vārdu, viņņš pieņēma pseidonīmu Džo Hils. Vienlaikus tas bija viņa paša īstā vārda saīsinājums un atsauce uz amerikāņu dziesmu autoru Džo Hilu (1979. - 1915.), strādnieku kustības un kreisās Pasaules rūpniecībā strādājošo arodbiedrības (Industrial Workers of the World) aktīvistu, kas bez vainas tika apsūdzēts slepkavībā un sodīts ar nāvi 1915. gadā. Pēc nāves Hils kļūst par tautas dziesmas varoni.

Sensenos laikos, kad neviens vēl nezināja tādus vārdus kā internets un dators, kad es vēl biju samērā jauns un mīlestība uz fantastiku bija pilnā plaukumā, es centos iegādāties visu iespējamo šajā žanrā, ne tikai lasīju, bet arī izpētīju un centos pierakstīt to, kas likās interesantāks. Tā radās visādas burtnīciņas ar visu ko. Iespējams, ka tas varētu būt interesanti arī šodien.

Fantāzijas zemes karte.

Džims Bačers (Jim Butcher) ir dzimis 1971. gada 26. oktobrī, Independensā, Misūrī, ASV. Amerikāņu rakstnieks, bestselleru autors, raksta šausmu, trillera, fantastikas un mistikas žanros. Visvairāk pazīstams ar savu mūsdienu fantāzijas grāmatu sēriju «The Dresden Files» («Drēzdena faili» jeb «Drēzdena dosjē»), viņš ir arī grāmatu sērijas «Codex Alera» autors. Bačers bija vienīgais dēls saviem vecākiem, taču viņam ir arī divas vecākās māsas. Kādreiz, bērns būdams, viņš smagi saslima un vecākās māsas viņu iepazīstināja ar romāniem «Gredzenu pavēlnieks» un «The Han Solo Adventures» no sērijas «Zvaigžņu kari». No tā laika Bačers aizrāvās ar fantastiku. Jau pusaudža gados viņš uzraksta savu pirmo fantastisko romānu un nolemj būt rakstnieks, taču tradicionālās fantastikas garā radītie darbi viņam nekādus panākumus nenes. Taču tad, ja 25 gadu vecumā viņš saraksta pirmo romānu no «Drēzdena failu» sērijas — par profesionālu burvi mūsdienu Čikāgā — tas nosaka viņa rakstīšanas stilu. Divus gadus viņš mēģina atras izdevniecību, kas būtu ar mieru romānu publicēt. Tad beidzot viņš satiek Ričiju Mainharti (Ricia Mainhardt), aģenti, kas atklāja Lorelu Hamiltoni, aģenti, kas deva zaļo gaismu viņa rakstnieka karjerai. Taģad gan rakstnieka aģente ir Dženifera Džeksone. Sērijā «Codex Alera», kas jau ir pabeigta, ir seši romāni, bet «Drēzdena faili» vēl turpinās. Sērijas pirmā grāmata iznāk 2000. gada aprīlī — romāns «Storm Front» (krieviskā tulkojumā - «Negaiss no pekles»). Pagaidām ir iznākuši 12 romāni, vairāki stāsti, viens garstāsts un ilustrētais romāns — prikvels. 13. romāns anonsēts uz 2011. gada martu.

Džons Mūrs (John Moore) ir amerikāņu inženieris un fantāzijas, un zinātniskās fantastikas autors. Vairums viņa agrīno darbu ir tikuši publicēti ar viņa vārda pilnāku versiju - John F. Moore.

Viņš dzīvo un strādā Hjūstonā, Teksasā.

Mūra agrīnie darbi piederēja smagās zinātniskās fantastikas apakšžanram (hard-boiled science fiction). Viņa pirmais publicētais stāsts "Sight Unseen" tika publicēts 1986. gadā "Aboriginal SF". Viņa darbi tiek publicēti arī izdevumos "New Destinies", "Realms of Fantasy" un "Marion Zimmer Bradley's Fantasy Magazine".

Fiona Higinsa (F. E. Higgins) ir dzimusi Anglijā, taču viņas bērnību un jaunību ir pagājusi Īrijā. Uzaugusi, klausoties šīs zemes drūmās leģendas, un uz visu mūžu iemīlējusi to maģisko pasauli. Fiona izmēģina sevi dažādās profesijās - līdz 2000. gadam ir skolotāja Vienā no Londonas sākumskolām, pēc tam sāka nodarboties ar biznesu, taču pēc pašas rakstnieces vārdiem, tieši rakstīšana vienmēr bijusi viņas iemīļotākā nodarbošanās un kvēlākais sapnis. Vēl skolā, Īrijā, viņa visu laiku ir sacerējusi dzejoļus, stāstus un dziesmas, un vienmēr ir gribējusi padarīt to par savu profesiju, kļūstot par autori, kuras darbus publicē, gribējusi rakstīt grāmatas, kas pa īstam būtu vajadzīgas cilvēkiem. Neskatoties uz to, ka sacerēt viņa nekad nav pārtraukusi un pat bija nopublicējusi vairākus žurnālu rakstus, tas nekādi neatbilda viņas vēlmēm un, beidzot, metusi mieru citām profesijām, Fiona visā pilnībā nododas rakstīšanai.

Sensenos laikos, kad neviens vēl nezināja tādus vārdus kā internets un dators, kad es vēl biju samērā jauns un mīlestība uz fantastiku bija pilnā plaukumā, es centos iegādāties visu iespējamo šajā žanrā, ne tikai lasīju, bet arī izpētīju un centos pierakstīt to, kas likās interesantāks. Tā radās visādas burtnīciņas ar visu ko. Iespējams, ka tas varētu būt interesanti arī šodien. Tā kā rakstāmmašīnas man nebija un arī rakstīt uz tās es nemācētu, tad pieraksti ir no rokas.

(Šo tekstu likšu sākumā katram Ila „pūralādes” rakstam. Ja ir kādas drukas kļūdas, ceru, Ils pamanīs un aizrādīs. Mausns)

1. daļa. Diters Vukels. Science Fiction. Ilustrēta literatūras vēsture. Edition Leipzig, 1986.

Klasiskās sociālās utopijas un fantāzijas.

Senā Grieķija:

Hesiods „Zelta laikmeta sapnis”; Eishils; Aristofāns „Putni”; „Vardes”; „Sieviešu padomes sapulce”; 5. – 4. gs.p.m.ē. – Miletas Hipodams; Halkedonas Faless; Eihemers (~ 340. - ~ 260. g.p.m.ē. „Garīgie raksti”); Jumbuls (2. gs. p.m.ē.); Platons (427. – 347. g.p.m.ē. „Politeja”).

2009-05-11

Kaut gan amerikāņu "šausmu tēva" Stīvena Kinga slava Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, balstās gandrīz tikai viņa meistarīgajā psiholoģiskā šausmu žanra ekspluatācijā, gandrīz trīsdesmit gadu garumā tapušais romānu cikls "Tumšais tornis" pierāda, ka tikpat vieglu roku rakstnieks spēj atdzīvināt arī fantāzijas žanru - līdz tādai pakāpei, ka sērijas popularitāte Rietumos ir līdzvērtīga "Gredzenu Pavēlnieka" slavai. Kā ikonogrāfisks kultūrcitāts jau stabilizējusies rinda "Vīrietis melnā bēga pāri tuksnesim, un strēlnieks sekoja viņam pa pēdām" – rinda, ar ko sākas vairāk nekā 3000 lappušu garais cikls un sērijas pirmā daļa, latviski nupat izdotais romāns "Strēlnieks" – prelūdija, kas gan iepazīstina ar Torņa pasaules scenogrāfiju, bet visumā satur vairāk mīklu, nekā atminējumu.

Amerikāņu rakstniece Līza Džeina Smita (Lisa Jane Smith, LJane Smith, L.J. Smith) ir jauniešu literatūras autore, kas savieno savās grāmatās tādus žanrus kā fantāzija, zinātniskā fantastika, šausmas un mīlas romānu elementus.

Viņa ir beigusi Kalifornijas universitāti Santabarbarā, iegūstot bakalaura grādu eksperimentālajā psiholoģijā un divus pasniedzēja diplomus Sanfrancisko universitātē — sākotnējā un speciālajā (korekcijas) izglītībā. Kādu laiku viņa strādāja specialitātē, taču pēc tam pilnīgi veltīja sevi rakstnieces karjerai.

Džeimss Herberts (James John Herbert, dzimis 1943. gada 8. aprīlī) ir viens no visvairāk pazīstamajiem angļu šausmu literatūras autoriem.

Džeimss ir mācījies Midlseksas universitātē, Londonā. Savas karjeras sākumā bijis dziedātājs, pēc tam strādājis par reklāmas aģentūras vadītāju. Pašlaik dzīvo netālu no Braitonas kopā ar sievu un meitām, un pilnīgi nododas rakstniecībai.

2009-03-16

Vampīru fani var līksmot — Stefānijas Meieres tetraloģijas Krēsla otrā grāmata Jauns mēness jau ir atrodama veikalu plauktos. Kamēr lasītāju viedokļi par sēriju joprojām dalās — vieni deg nepacietībā ātrāk uzzināt cilvēku meitenes un vampīrpuiša romantisko jūtu tālākās peripetijas, otri nievājoši raksturo Krēslas sacelto furoru kā masu psihozi par sižetiski aizraujošu, tomēr literāri ne pārāk spožu lasāmgabalu —, trešā grupa — literatūrkritiķi — rausta plecus, meklējot kādu skaidrojumu šai "krēslainajai apsēstībai", kuru var salīdzināt vien ar pasaules bērnu fanātisko sekošanu Harija Potera burvju dēkām — kāds kritiķis jau nodēvējis Krēslu par "Poteru hormonu varā".

Džeimss Alans Gārdners ir kanādiešu zinātniskās fantastikas autors (James Alan Gardner , dzimis 1955. gada 10. janvārī, Bredfordā, Ontario). Bērnību pavadījis Bredfordā (Bradford) un Simkoī (Simcoea). Vaterlo universitātē ieguvis bakalaura un maģistra grādus lietišķajā matemātikā. Gārdners publicē zinātniski-fantastiskos stāstus daudzos periodiskajos izdevumos, ieskaitot The Magazine of Fantasy and Science Fiction un Amazing Stories.

Odrija Nifenegere (Audrey Niffenegger, dzimusi 1963. gada 13. jūnijā)  — amerikāņu rakstniece, mākslas darbiniece un akadēmiķe.

Odrja Nifengere piedzima mazā, Mīčiganas štata pilsētiņā Southevenā (South Haven). Vēlāk 'ģimene pārcēlās uz Evanstonu (Evanston) Ilinoisā. Savas dzīves lielāko daļu Odrija ir dzīvojusi Čikāgas tuvumā vai pašā pilsētā.

Jau 1978. gadā viņa sper savus pirmos soļus mākslā. Mācās zīmēt Viljama Vimmera (William Wimmer) vadībā. Nifengere mācās Čikāgas mākslas skolā (School of the Art Institute of Chicago). Iegūst mākslas maģistra pakāpi (MFA), 1991. gadā pabeidzot Čikāgas universitāti. No 1987. gada viņas zīmējumi, gleznas, litogrāfijas un komiksi ir izstādīti un tiek pārdoti Čikāgas galerijā "Printworks Gallery".

2009-01-25

Balti opija magoņu lauki līdz pašam apvārsnim un pār tām līkņājošu uniformās tērptu zombiju rindas. Feodāla narkotiku impērija gar ASV un Meksikas robežu, klonēti orgānu donori, bērni kā bezmaksas darbaspēks. Tieši tik spilgtu, teju vai Orvela garā attēlotu vīziju nenosauktā mūsu planētas nākotnes gadsimtā piedāvā Nensijas Fārmeres romāns jauniešiem „Skorpiona nams” - vienlaikus fantastisks piedzīvojumu trilleris un klasiska antiutopija, kādas postvonnegūta literatūras tradīcijā nav retums. Atbilstoši žanram, teksts daudzviet pienāk neomulīgi tuvu lasītājam un kā ar adatu iedur pa gluži mūsdienīgam jautājumam. Kur un kad tiek pārkāpta trauslā robeža starp zinātni un ētiku? Ko vara izdara ar garu, un otrādi? Visbeidzot, kas padara cilvēku par cilvēku, un kāda ir cilvēcības cena? Taču rakstniece nevērtē lasītāju tik zemu, lai piedāvātu gatavas atbildes, tāpēc šie jautājumi turpina spokoties acu priekšā vēl ilgi pēc tam, kad aizšķirts pēdējais vāks.