Rakstnieka - fantasta Mihaila Haritonova raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2009. gada oktobra numura. Tēma - zinātniskās fantastikas krīze mūsdienās un tās iemesli.

Neatceros, kurš no lielajiem - varbūt, ka patiešām Šopenhauers - ir pretnostatījis gribu un iztēli. Ko viņš ar to ir domājis, tas ir atsevišķs un interesants jautājums, taču vispār jau pretnostatījums ir pareizs. Vismaz sadzīves līmenī tas strādā. Jo iztēles cilvēkiem, tas ir sapņotājiem un fantazētājiem parasti ir lielas problēmas ar gribu, kas ir vajadzīga, lai savus sapņus realizētu. Un otrādi - praktiskie darītāji parasti izceļas ar traģisku iztēles trūkumu. Pēc idejas, tam būtu abus jātuvina - sapņotāji un darītāji viens otram ir vajadzīgi. Dzīvē parasti sanāk tā, ka Maņilovs un Oblomovs lēnām dziest iegulētajos dīvānos, bet darboņi Čičikovi un Štolci pazūd rosībā. Vieni mūžīgi grib kā labāk, kamēr citi tajā pat laikā visu dara kā vienmēr. Un beigās visi nav apmierināti.

Vl. Gakova raksts no žurnāla "Jesļi" 2008. gada marta mumura.

Pazīstamais krievu fantastikas kritiķis un publicists raksta par sen gaidīto Strugacku "Grūti būt dievam" ekranizāciju, jo publicēts filmas scenārijs ar nosaukumu "Ko teica tabakas tirgonis no Tabakas ielas".

Ar saviem iespaidiem par kārtējo daudzsēriju sāgas blokbāsteru par burvju zēnu "Harijs Poters un jauktasiņu princis" dalās pazīstamais krievu fantasts. Tulkojums no žurnāla "Jesļi" 2009. gada septembra numura.

Sākšu ar pašu brīnumaināko - man šī filma patika. Neskatoties, ka režisora Deivida Jeitsa garadarbs, akurāts un labi nostrādāts, izsauc Harija fanos visai saprotamu garlaicību, jo viss, ko labu par Jeitsu var pateikt - "viņš ir īsts britu režisors." Diemžēl, britu skurpulozitāte un viena pilsonība ar Hariju Poteru nepadarīja Jeitsa filmas par labām komēdijām - kā Krisa Kolambusa divām pirmajām filmām, ne par atklātu melno komēdiju - kā trešo Alfonso Kuarona filmu. Piektā filma, tāpat kā ceturtā (Maikla Ņūela), ir rūpīgi uzzīmēta (kaut ar nesaprotamiem iespraudumiem - no sevis) grāmatas ilustrācija. taču, kas ir īpaši bēdīgi, sestajā filmā šie pašdarinātie iespraudumi skaita ziņā jau kļūst draudīgi, bet dažas izmaiņas nonāk pretrunā ar varoņu raksturiem un grāmatas sižetu. Tad kas šajā filmā ir labs? - jūs jautāsiet.

Nebula un Gendalfa prēmiju laureāte Andrē (Endrū) Nortone, īstajā vārdā Alise Mērija Nortone, mūsu lasītājam ir pazīstama galvenokārt ar vienīgo latviski tulkoto darbu "Sargasi kosmosā" (Sargasso of Space), kas ir viņas populārā zinātniskās fantastikas romānu cikla "Saules karaliene" pirmā un, jāatzīst, labākā grāmata. "Sargasi kosmosā" radīti pēc izdevniecības Gnom-Press lūguma. Šī izdevniecība bija viena no pirmajām, kas specializējušās zinātniskās fantastikas žanrā. Nortone gatavojusies pie viņiem izdot kādu citu darbu, un izdevniecība lūgusi uzrakstīt romānu, kurš nebūtu saistīts ar tolaik populāro militārisma tēmu. Nortone, kuru vienmēr interesējusi viduslaiku tirgoņu dēkām pilnā dzīve, pārcēlusi šādu tirgotāju komandu tālā nākotnē, kad cilvēki ceļo Visumā tāpat, kā viduslaikos tie vagojuši Zemes jūras. Ciklā par brīvo tirgoņu kuģa "Saules karaliene" apkalpes locekļu dēkām Nortone rada savu pasaules modeli, kuru vēlāk izmanto, izstrādā un paplašina citos darbos, no kuriem kā piemērus minēšu ciklus "Mērdoks" (Murdock) un "Priekšteči" (Forerun), un kuru A. un B. Strugacki apraksta tā: "Pasaule, kurā viņi [varoņi] dzīvo un strādā, ir ne mazāk cietsirdīga un nežēlīga par Džeka Londona Balto Klusumu. Valsti - Federāciju, kura apvieno simtus saules sistēmu, - plosa iekšējas pretrunas. (..) Vienpatņi izmisīgi cīnās par eksistenci, vājie iet dibenā, stiprie tik tikko un kaut kā turas virspusē. Nabadzīgs cilvēks bez sakariem var paļauties tikai uz savu atjautību, profesionālo meistarību un veiksmi.(..) Visapkārt ir naidīga sabiedrība un naidīgs Visums, un no šiem abiem ienaidniekiem jāatkaro sev gabals gaļas." /Citāts no E. Nortone. Sargasi kosmosā. R.:1977, 8. - 9. lpp./

Krievu fantastikas žurnāls "Jesļi" jaunākajā numurā intervē vecāko krievu fantastu Jevgeņiju Voiskunski, kuram paliek 85 gadi. Tie lasītāji, kas iepazina krievu fantastiku 20. gadsimta 60. gados, droši vien atcerēsies rakstnieku pāri J. Voiskunskis un I. Lukodjanovs, kas bija to laiku labāko fantastu rindās. Man izdevās, gan krietni vēlāk, izlasīt viņu romānu "Zvaigžņu jūru šļaksti". Tiem laikiem pavisam labs romāns. Autors jau bērnībā mīlējis fantastiku, īpaši Žila Verna romānus. Dživojis Baku, kur beidzis vidusskolu gribējis kļūt par arhitektu, nav izdevies, tomēr augstskolā iestājies. Taču pienācis armijas laiks, pēc gada sācies karš. Topošais rakstnieks brīnumainā kārtā palicis dzīvs uz jūras Hanko aizsardzības un transporta atkāpšanās laikā Somu jūras līcī, kad tam uzbrukuši vācu spēki. Sašautais kuģis grimis, cilvēki lekuši uz blakus piebraukušā tralera, taču viļņi mētājuši kuģus, rakstnieka draugs pārlēcis, viņš saminstinājies un tajā brīdī vilnis izšķīris kuģus. Ja būtu lēcis nokļūtu ūdenī. Par laimi viņu uzņēmis vēl viens traleris. Taču visu transportu uzņemt nav spējuši. Vēlāk tas izskalots krastā, vācu pusē,virs 3000 cilvēkiem nokļuvuši gūstā. Izdzīvoja tikai daži.

1. Nomen est omen (Vārds ir zīme) Varu saderēt, ka visu tālāko lasīs ļoti mazskaitlīga jauno rakstītgribētāju zēnu un meiteņu grupiņa, kuru nav nobaidījušas manas piezīmes par žanru kā tādu un indīgās replikas par tiem, kas cenšas ko tamlīdzīgu rakstīt. Droši vien daži stoiski gaidīja, visai patiesi pieņemot, ka es zobojos un ņirgājos tikai tādēļ, lai jau aizmetnī nožņaugtu konkurences kentauru un norautu galvas sāncensības hidrām. Gaidīja, kamēr neapturamā daudzvārdība reiz liks man beidzot izpaust noslēpumu, atklāt nezināmo.

Krievu fantastikas patriarhs Jevgeņijs Voiskunskis, par kuru rakstīju iepriekš, strādā pie atmiņu grāmatas. Žurnāls "Jesļi" (2007.) ir publicējis fragmentu no tās, kurā  stāstīts par vēl vienu izcilu 20. gadsimta vidus krievu fantastu Sergeju Sņegovu un viņa dramatisko likteni. Fantastikas cienītāji ar stāžu, cerams, būs lasījuši romānu-triloģiju "Cilvēki kā dievi" par tālo nākotni, kas sacenšas iespaidīgumā  ar Jefremova "Andromēdas miglāju". Dažreiz romānu pieskaita kosmiskajām operām, kat arī autors ar to kategoriski nebija mierā, sakot, ka tā ir utopija. Romāna darbība norisinās XXV gadsimtā, kad varena Zemes un tās sabiedroto kosmiskā armija dodas cīņā pret tumšajiem - agresīvu civilizāciju, kas apdraud visu apdzīvoto galaktiku. Voiskunska stāstījums par Sņegovu lielā mērā balstās uz paša Sņegova atmiņām.

5. janvāris - 1932. gadā dzimis Umberto Eko, itāļu zinātnieks, vēsturnieks, filozofs. Rakstnieks, kas radījis inteliģento kriptovēsturisko trilleri. "Rozes vārds", "Fuko svārsts" uc.

26. janvāris - 1918. gadā dzimis amerikāņu rakstnieks-fantasts Filips Džouzs Fārmers. [Fakti par viņu Midzenī pie tulkojumiem.]

No Neatkarīgās pielikuma Mēs #41. Jāņa Buholca raksts. [Cilvēkus ar vāju nervu sistēmu un bez humora izjūtas, lūdzu nelasīt. Politnekorekts raksts, īpaši beigu daļā - ila piez.] Vinnijs Pūks un viņa draugi jau labu laiku ir kļuvuši par Rietumu populārās kultūras neatņemamu sastāvdaļu, un šo veiksmi nodrošina Alana Aleksandra Milna radīto tēlu kolorīts, kas, pēc dažu autoru uzskatiem, ir gan slavinājums draudzībai un dažādībai, gan cilvēcisku patoloģiju izpausmes. Vienkāršas lietas par sarežģītām padarīt nevienam neaizliegsi, tomēr, ja runa ir par lāci ar zāģu skaidām galvā, tad viņa vairāk nekā 80 gadu ilgā popularitātes nasta ir kaut kas vairāk par dēlam veltītiem stāstiņiem.

Kopš pusaudzes gadiem aizraujos ar fantastiku. Jauko Lietuvas fantastu sanāksmju iedvesmota, esmu sparīgi darbojusies LFFB dibināšanā. Tulkoju no krievu valodas un šo to rakstu arī pati, publikāciju līdz šim nav.

Alise Mērija Nortone - Andrē Nortone, Endrjū Nortone, Andrē Nort - literatūrā ienāca trīsdesmito gadu vidū. Pirmās grāmatas nāca klajā, kad jaunajai autorei vēl nebija pat divdesmit gadu, bet ātru slavu šie darbi viņai neatnesa. 1952. gadā romāns "Cilvēces zvaigžņu bērns" (izdots ar nosaukumu "2250. gada rītausma") autorei visai negaidīti kļuva par bestselleru. Kopš tā laika Nortone kļūst par iemīļotu rakstnieci un savu popularitāti nav zaudējusi vēl šobaldien.

1980-tos gadus pieņemts uzskatīt par kiberpanka ēru, taču ne tikai kiberpanks viens pats noteica šīs desmitgades seju. Galvenais domu gājiens šajā laikā bija - vilšānās gaišajā fantastiskajā nākotnē. Lidojumu uz Marsu un Mēness koloniju vietā cilvēce sāka gatavoties ilgai "sēdēšanai" uz Zemes.