Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšējo lasiet šeit.

1992.

Vernons Vindžs publicē “Liesmu virs bezdibeņa” - vienu  no pašām varenākajām “galaktiskajām sāgām” pasaules fantastikā.

Viktora Peļevina garstāsts “Omons Ra” (par “viltoto” kosmonautiku) kļūst par savdabīgu epitāfiju padomju kosmiskajai programmai – vismaz mītam par to sabiedrības apziņā.

1.

Ričards Votsons. Nākotnes faili: tālāko 50 gadu vēsture.

Richard Watson. Future Files 

Šīs grāmatas mērķis ir atvērt cilvēkiem acis un pašreiz notiekošo un demonstrēt vairākus tuvāko 50 gadu alternatīvus nākotnes variantus. Tās autors, australiešu filozofs un futurologs iztiek bez lētām sensācijām, konspiroloģijas un nākotnes katastrofu un revolūciju scenārijiem. Analizējot vairāk nekā 40 galvenās tendences, kas ietekmē politikas, zinātnes un tehnikas, finansu pakalpojumu tirgus, veselības aizsardzības, MIL, transporta, vairumtirdzniecības, tūrisma biznesa un ēšanas stila maiņu, Votsons rāda mums aizraujošu, bet vietām – bažas radošu kardinālu cilvēka dzīves maiņas ainu tuvākā pusgadsimta laikā. Grāmata plašam lasītaju lokam.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/6752562/

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšejo lasiet šeit.

1982.

Gads padevās bagāts ar nozīmīgām kinolentēm. Parādīta vēl viena Spīlberga filma-kanons “C.P.: Citplanētietis”, kas atzīta par vienu no labākajām (arī kases ieņēmumu ziņā) pasaules fantastiskā kino filmām. Tajā pašā laikā iznāk uz ekrāniem arī nozīmīga filma Arnolda Švarcenegera karjerā – lente “Barbars Konans”, paraugs žanra “zobens un maģija” iemiesojumam kino. Franču režisors Renē Lalū beidz darbu pie pilnmetrāžas multfilmas “Laika valdnieki”. Vēlāk filma kļūst par pirmo, pilnmetrāžas fantastisko multfilmu, kas nonāk uz padomju kinoteātru ekrāniem. Ridlijs Skots ekranizē Filipa Dika romānu, uzņemot lenti “Pa asmeni skrejošais”, nešaubīgi, viena no filmas kvalitātēm ir lieliskās nākotnes megapoles panorāmas. Parādās pirmā filma par virtuālo realitāti “Trons”, kas kļūst slavena ar savam laikam neticamas kvalitātes datoru specefektiem. Hajao Mijadzaki izlaiž ekoloģisku postapokaliptiku “Navsikaja no Vēju ielejas”, fantastiski skaistu animācijas filmu.

1.

Saimons Toins. Sanctus.

Apgāda "Kontinents" karstākais jaunums – romāns, kura žanrs vēl nav nosaukts vārdā.

Saimons Toins "Sanctus"

Vīrietis iet nāvē, nolēkdams no vissenāk apdzīvotās vietas zemes virsū, kalna citadeles senajā Ruinas pilsētā Turcijas teritorijā. Tā nav pašnāvība, bet gan simboliska rīcība. Pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, par tās lieciniekiem kļūst visa pasaule...

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšējo lasiet šeit. 

1972.

Žurnālā “Aurora” tiek publicēts brāļu Strugacku “Pikniks ceļa malā” - stāsts par nenotikušu kontaktu un par to, tieši kā cilvēki iepazīst nezināmo. Vārds “stalkers”, ko izdomā rakstnieki, lai apzīmētu “citplanētiešu atkritumu izgāztuves pētniekus”, stabili iesakņojas valodā. Gandrīz pēc četrdesmit gadiem no šī garstāsta rodas pats pazīstamākais pašmāju daudzautoru cikls.

Kiram Buličevam pirmo reizi kā grāmata tiek izdoti “Gusļaras” stāsti – viena no padomju humoristiskās fantastikas virsotnēm.

Fragments no Mārtina Gārdnera grāmatas "Kad tu bija zivtiņa, es biju - kurkulis..." 16. nodaļa.

Man ir aizdomas, ka diezgan maz amerikāņu zina, ka L. Frenks Baums ir sarakstījis veselas četrpadsmit grāmatas par Oza zemi un gandrīz tikpat daudz citu pasaku , kuru darbība notiek aiz šīs zemes robežām – Evā un citās brīnumu zemēs. Viens no viņa labākajiem Neoza zemes garstāstiem ir Santa Klausa dzīves apraksts. Darbības vieta – Burzē mežs, kas atrodas tūlīt aiz Nāvējošā tuksneša, kas plešas pie Oza zemes dienvidu robežām.

1.

Atklāj latviešu fantastikas dimensijas!

2011-11-02

Apgāds Zvaigzne ABC gandrīz vienlaikus laidis klajā trīs latviešu meiteņu romānus, kas rakstīti fantastikas žanrā un vēsta par mūsu planētas nākotni jau citā – digitālajā laikmetā:

Lauras Dreižes romānu Laimes monitorings (galvenā balva Latviešu bērnu un jauniešu oriģinālliteratūras konkursā “ Zvaigznes grāmata 2010”),  Ilzes Eņģeles romānu Septiņdesmit piecas dienas (veicināšanas prēmija konkursā “Zvaigznes grāmata 2010”)  un Ellenas R. Landaras romānu Digitālo neaizmirstulīšu lauks (veicināšanas prēmija konkursā “Zvaigznes grāmata 2010”).

Rakstnieka-fantasta Maikla Svenvika (Michael Swanwick) raksts par vienu no fantāzijas novirzieniem.  Iepriekšējo lasiet šeit.

Ir jaunas sievietes tips, kuru mēs visi pazīstam vai arī pašas esam tādas: viņa pielūdz Romantiku, klausās senlaicīgas balādes, pati tās izpilda, spēlējot stabulīti vai cimbalas, piestiprina pie dortuāra ar roku rakstītu paziņojumu “Esiet gatavi brīnumam”, zīlē draugiem ar taro kārtīm, lasa pašas priekam “Balto dievieti”. Viņai ir mīļāko grāmatu simts – ne pašas slavenākās, tomēr tādas, ko viņa mīl par to, ka tajās varoņi cīnās par pašu galveno uz pasaules, un tur ir čigānietes, vārnu biedēkļi, jūras akmentiņi, garas kleitas, elfi, skotu svārciņi, sveces, karsta šokolāde ar krustnagliņām, cepures ar spalvām, lietainas dienas un mājīgi nami ar lieliem kamīniem. Mēģinājumi uzrakstīt romānu no tādas sievietes redzes punkta ir bijuši ne reizi vien, taču visi šādi  romāni, kas man gadījušies pa rokai (es gan neesmu uzskrējis virsū visiem), nav izdevušies – tā iemesla dēļ, kāpēc vispār kā likums neizdodas grāmatas, kurās autors attēlo savus draugus. Varone izrādās tik pārdabiski skaista un cēla, turklāt, apveltīta ar tādu asprātību, intuīciju,  meistarību kautiņā un eleganci, ka lasītājam atliek, vai nu tūlīt pat sākt nomest svaru un apmeklēt vakara kursus universitātē, vai arī ar pretīgumu aizsviest grāmatu pāri visai istabai. Pēdējais parasti arī notiek.

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšējo lasiet šeit.

1962.

Filips Diks raksta “Cilvēku augstajā pilī” - romānu, kas kļūst par alternatīvās vēstures virsotni un iegūst Hugo prēmiju.

Iznāk brāļu Strugacku garstāsts “Pusdiena, XXII gadsimts” - “nākotnes vēstures” panorāma, viena no labākajām un noteikti paša iemīļotākā PSRS un Krievijā. Tajā pašā gadā iznāk vēl divi garstāsti no tā paša cikla - “Bēgšanas mēģinājums” un “Praktikanti”.  [Hruščova atkusnis un cilvēkos rodas cerības, ka sociālismam var būt cilvēciska seja – sapņi par to, ka var uz Zemes radīt ideālu sabiedrību – komunismu – t.p.]

1.

Skots Vesterfelds. Ekstra.

Scott Westerfeld. Extras

Šajā pilsētā «tehnisti» ir kā bez prāta par jaunajām tehnoloģijām, «izlecēji» dzīvo tikai baumu un tenku dēļ, bet piecpadsmit gadus vecā Aija sapņo tikai par slavu. Taču, lai ko arī Aija nedarītu savas popularitātes celšanas labā, viņa joprojām ir tikai «ekstra» - lieks, nekam nevajadzīgs cilvēks.

Rakstnieka-fantasta Maikla Svenvika (Michael Swanwick) raksts par vienu no fantāzijas novirzieniem. Iepriekšējo lasiet šeit.

Iens Benkss patīkami atšķiras ar to, ka vienlaicīgi taisa divas literāras karjeras – meinstrīmā, kur viņš ir pazīstams kā tādu grāmatu autors, kā “Lapseņu fabrika” un “Sapņu kanāls”, un fantastikā, kur viņš arī ir visai iecienīts autors.

Patiesību sakot, es nezinu, kuru no savām divām cepurēm viņš uzvilka, kad rakstīja “Tiltu”. Tas arī nav tik svarīgi. Svarīga ir apbrīnojamā darbības vieta, kas ir viņa izvēlēta grāmatas lielākajai daļai – milzīgs, gandrīz bezgalīgs tilts, kas stiepjas no horizonta līdz horizontam pāri vārdā nenosauktam okeānam. Uz tilta dzīvo vesela sabiedrība, kas lieto velosipēdus, rikšas un motociklus tuvākiem braucieniem un vilcienus, ko darbina ar tvaiku, tālākiem ceļojumiem. Lūk, aina uz platformas, kas slejas virs galvenā perona.

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšejo lasiet seit. 

1951.

Iznāk Džona Vindema romāns “Trifīdu diena”, kas uz ilgu laiku paliek kā pasaules fantastikas labākais katastrofu romāns. Iznāk gandrīz pirms desmit gadiem sarakstītais Hainlaina romāns “Leļļu meistari”, kurā pirmo reizi parādās citplanētieši-parazīti, tēls, kas vēlāk kļūst par vienu no klasiskiem fantastikas tēliem.

Azimova “Fonds” pirmo reizi iznāk grāmatas formātā.

1.

Kornēlija Funke. Rekless. Spoguļpasaule

Divpadsmitgadīgais Jākobs, ilgodamies pēc sava pazudušā tēva, ieiet viņa istabā. Tur Jākobs atrod vēsti, kas viņam caur spoguli palīdz nokļūt paralēlā pasaulē, kurā darbojas arī brāļu Grimmu pasaku varoņi. Kopš tā laika Jākobs bieži apmeklē Spoguļpasauli, un ar laiku viņš tur paliek aizvien ilgāk.

Daudzus gadus Jākobs Rekless pratis būt pietiekami piesardzīgs, bet tad pieļauj kļūdu – un viņam līdzi spogulī seko brālis Vils. Pasaulē, kur visbaisākās pasakas ir īstenība un kādas fejas lāsts sēj Akmens miesu.

Jau pavisam drīz ceļu pie lasītājiem sāks latviešu fantastes Lindas Nemieras jaunākais F&F romāns "Kaķa lāsts"!Mēdz teikt, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj... bet kam lai sūdzas, ja viena muļķīga atgadījuma dēļ dzīve sagriežas kājām gaisā? Tikai labi, ka kaķi vienmēr uz tām atkal nokrīt...Reklāmas firmas darbiniecei Leonīdai Fēliksai ir iespēja pašai uz savas ādas pārliecināties par šo abu parunu patiesumu. Pēc nepatīkama incidenta kādā darba pasākumā viņas dzīve neatgriezeniski mainās, un liekais apspalvojums nav vienīgā problēma, ar kuru meitenei nāksies tikt galā.

Rakstnieka-fantasta Maikla Svenvika (Michael Swanwick) raksts par vienu no fantāzijas novirzieniem. Iepriekšējo lasiet šeit.

Jūra no obsidiāna krāsas pārvēršas pudeļu zaļā, bet pēc tam zilgā. Ķīlis skrāpē smilti. Mūsu priekšā ir “Mēness kauli”. Pietauvojoties mēs viegli liekam kājas... uz cietas zemes?

Dīvains liktenis ir bijis Džonatanam Kerolam. Viņa pirmais fantāzijas romāns “Smieklu zeme” fantāzijas mīļotāju vidū tika uzņemts ar entuziasmu, tomēr arī meinstrīms uzņēma viņu kā savējo. Sveicinoša buča uz vaidziņa no fantāzijas parasti kļūst par nāves skūpstu autora literatūras respektam. Taču Kerols bija īpašs gadījums.

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. iepriekšējo lasiet šeit.

1931.

Holivudā parādās pirmā skaņas filma šausmu žanrā – Toda Brouninga “Drakula” ar Belu Lugoši galvenā lomā. Ar viņu sākas “šausmeņu” laikmets; laikmets, kad valda Frankenšteins, Neredzamais cilvēks, Zombiji, Vilkači, Mūmijas un misters Haids.

Franču kritiķis Edmons Žalū pirmo reizi attiecībā uz literāriem darbiem izmanto terminu “maģiskais reālisms”.

1.

Laura  Dreiže.  Laimes monitorings .

“Laimes monitorings” ir jaunās rakstnieces Lauras Dreižes (1990) trešais romāns. Tāpat kā abi pirmie darbi “Pūķa dziesma” (2010) un “Nepabeigtais skūpsts” (2011), “Laimes monitorings” guva atzinību konkursā “Zvaigznes grāmata”.

Zinātniskās fantastikas romāns “Laimes monitorings” ir saistoša vīzija par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā.

4. turpinājums.

Rakstnieka-fantasta Maikla Svenvika (Michael Swanwick) raksts par vienu no fantāzijas novirzieniem. Iepriekšējo lasiet seit.

Ja ir kaut kas kopīgs visiem smagās fantāzijas rakstniekiem, tad tas, ka viņi nav īpaši ražīgi. Toties Tanita Lī ir ražīga. Šī iemesla dēļ ir grūti izvēlēties kādu viņas vienu grāmatu, ko apskatīt. Ja taisīt apskatu par viņas daiļradi, tad runāt par citiem vairs neiznāks vietas. Taču arī palaist garām viņu nevar. Viņa ir Spēks un ir nopelnījusi savu vietu šeit.

Es izvēlējos krājumu “Tumsas un Gaismas parādības” ne tikai vienkāršības dēļ, bet arī tāpēc ka ir ļoti neparasti smagās fantāzijas autoram daudz strādāt stāstu žanrā (visi dod priekšroku ekscentriskumam romāna garumā, bet ekscentriskums mūsu lietā ir – viss), un vēl retāk, lai viens un tas pats autors gūtu panākumus gan tur, gan tur.

Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura.

Pirms simts gadiem ar fantastiku bija viss kārtībā. Bija sava klasika: Tomasa Mora "Utopija", Kampanellas "Saules pilsēta", Frensisa Bēkona "Jaunā Atlantīda", Svifta "Gulivera ceļojumi", Hofmaņa, Īrvinga, Mairinka, Puškina, grāfa Alekseja Tolstoja darbi... jau bija parādījušās Aleksandra Grīna pirmās grāmatas, bija uzrakstīti paši slavenākie Herberta Velsa romāni, iznāca Aleksandra Bogdanova "Sarkanā zvaigzne", bet Žoržs Meljess uzņēma desmitiem savas fantastiskās īsmetrāžas filmas. Jau bija sarakstītas abas "galvenās" šausmu žanra grāmatas - Brēma Stokera "Drakula" un Mērijas Šellijas “Frankenšteins”. Bet P. Soikina izdevniecība jau bija izdevusi pilnu Žila Verna darbu izlasi 88 sējumos...

1.

Lorena Keita. Eņģeļu mīlestība.

Lauren Kate. Torment

Lorena Keita (Lauren Kate; 1981) ir amerikāņu rakstniece, kuras pirmais romāns “Eņģeļu nakts” ieguvis nedalītu lasītāju atzinību, ierindojoties New York Times bestselleru saraksta augšgalā.

Cik daudzas dzīves ir jāizdzīvo, pirms atrodi to, kā dēļ ir vērts mirt?