- Visas sekcijas
- Raksti (150)
|
Arkādija Šušpanova raksts no žurnāla "Jesļi" 2011. gada 4. numura.
Stāsts tik vecs, kā pasaule... Par ko ir tas? Protams, par mīlestību. Un par fantāziju. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit. Mīta par Orfeju mūsdienu interpretāciju vizualizē drāma “Kur atved sapņi” (1998) pēc vēl viena, jau iepriekš minētā rakstnieka Ričarda Metisona romāna. Gājis bojā autokatastrofā, bērnu ārsts (Robins Viljams), kas neilgi pirms tam ir zaudējis divus paša bērnus, nonāk “subjektīvā paradīzē”, tīra ideālisma valstībā, kurā viss nemitīgi mainās, pakļaujoties konkrētā cilvēka vēlmēm. Iedvesmojies ar to, varonis nolaižas tādā pašā mainīgā peklē, lai atbrīvotu sievu, kas no bēdām ir izdarījusi pašnāvību. Grēcinieks nevar mainīties pēc nāvēs un tāpēc pats sevi neizlaiž no “iekšējās elles” un pat nesaprot, kur atrodas. Taču Viljama varonim izdodas neiespējamais. Kaut arī neviens no šīs Viņpasaules iemītniekiem nekad nav redzējis Dievu, izrādās, ka Dievs ir mīlestība, uz ko viņi ir spējīgi.
Arkādija Šušpanova raksts no žurnāla "Jesļi" 2011. gada 4. numura. Iepriekšējo lasiet šeit
Stāsts tik vecs, kā pasaule... Par ko ir tas? Protams, par mīlestību. Un par fantāziju. Turpinājums. Vienmēr būt blakus cilvēki nevar... Padomju kino pasaka, atšķirībā no Austrumeiropas, vairāk orientējās uz varoņsižetiem un filmām jaunākā vecuma bērniem. [PSRS jau seksa nebija... - t.p.] Bet mazais “pieaugušo pasaku” skaits balstījās uz filozofiskiem sižetiem un praktiski vienmēr bija ekranizācijas, kā, piemēram, Jevgeņija Švarca lugu kino vai televīzijas ekranizācijas, no Nadeždas Koševerovas līdz Markam Zaharovam. Tomēr, nedrīkst neatcerēties tādus romantiskās fantāzijas paraugus, kā Aleksandra Ptuško “Sārtās buras” (1962), Pāvela Arsenova “Karali-briedi” (1968) un Leonīda Kvinihidzes “31. jūniju” (1978). Visām tām arī pamatā bija literārs pirmavots. Kvinihidzes filma pēc Džona B. Prīstlija lugas, protams, var pretendēt uz pašas romantiskākās pašmāju pasaku kinofilmas lauriem. Lai gan skatītāji šo filmu pa īstam varēja novērtēt tikai pārbūves laikā, jo šo televīzijas filmu XX gadsimta 70. un 80. gadu sākumā ēterā palaida tikai vienu reizi, jo uz ārzemēm aizbēga slavenais baleta mākslinieks Aleksandrs Godunovs, kas filmā tēloja menestrelu – vienu otrā plāna lomu.
DELFI Izklaide, 03. maijs 2012
Foto: Publicitātes foto Jau no 11. maija Latvijas kinoteātros būs skatāms režisora Tima Bērtona jaunākais veikums – vampīrkomēdija Tumšās ēnas (Dark Shadows), kurā kārtējo reizi visai neprastā tēlā iejuties "aktiermākslas hameleons" Džonijs Deps (attēlā). Šajā sakarā piedāvājam atskatu uz desmit dīvainākajiem un atmiņā paliekošākajiem Depa kino varoņiem viņa gandrīz 30 gadus ilgajā karjerā.
Arkādija Šušpanova raksts no žurnāla "Jesļi" 2011. gada 4. numura.
Stāsts tik vecs, kā pasaule... Par ko ir tas? Protams, par mīlestību. Un par fantāziju. Fantāzijas žanrs šī gadsimta sākumā uzplauka uz ekrāniem kā nekad agrāk. Varoņu fantāzijas novirziens, bērnu-pusaudžu novirziens un beidzot, Stefānijas Meieres romānu un sekojošās “Krēslas” kino sāgas panākumi uzjundīja interesei arī uz romantisko fantāziju. Pēdējā gadījumā var runāt par tautas mīlestību “no pirmā skatiena”, tāpēc ka popularitāti neradīja, ne gadu desmitiem veidota auditorija, ne dārgs mārketings un simts miljonu budžeti. Vēl vairāk, kārtējie “Harija Potera” laidieni ar arvien spēcīgāku pusaudžu attiecību tēmu izteikti migrē uz “Krēslas” zonu. Var teikt, ka vampīra Edvarda un vecāko klašu skolnieces Bellas pirmās mīlas stāsts ir radījis jaunu žanru – platekrāna “ziepju operu” ar mistisku nokrāsu.
1.
Tiks pārcelts pirmā privātā kosmosa kuģa starts uz SKSLETA/AFP. 2012. gada 3. maijs Pirmais komerciālais kosmosa kuģis uz Starptautisko kosmosa staciju, visticamāk, nedosies 7.maijā, kā bija iepriekš plānots, trešdien pavēstīja ASV kompānija SpaceX. Iespējams, kuģa starts varētu notikt 10.maijā, taču tas vēl nav skaidri zināms. Lēmumu par jauno starta datumu plānots pieņemt līdz piektdienai. 01.marts 2012 Ekstravagantajai solistei Lady Gaga jau sen bija sapnis izmēģināt spēkus kino kā aktrisei. Nu viņas vēlme ir piepildījusies. „Vīri melnā” zvaigzne aktieris Vils Smits nesen kā paziņojis, ka nevarot atklāt, kādas slavenības redzēsim trešajā filmā, jo tas esot liels noslēpums, ka kinolentē piedalījusies Lady Gaga. DELFI Izklaide, 09. marts 2012 Foto: Publicitātes foto
No piektdienas, 9. marta, Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt četras jaunas ārvalstu filmas – tīņu komēdiju Projekts X: ballīte bez bremzēm, multiplikācijas filmu Lorakss, romantisku Krievijas filmu Mammas, kā arī jaunu amerikāņu asa sižeta 3D fantastikas filmu Džons Kārters (John Carter). EasyGet.lv, 08.02.2012. No 30. marta kinoteātros tiks demonstrēta filma "Un atkal Karlsons!" - fantastikas komēdija visai ģimenei par visiem zināmo Astrīdas Lindgrēnes grāmatu varoni. Jau bērnībā daudzi no mums iepazinās ar lielisko pasaku personāžu vārdā Karlsons. Tas ir labsirdīgs resnulis, vīrietis pašā spēku briedumā, kurš tik neprātīgi mīl ievārījumu, ka tad, ja tas pēkšņi ir beidzies, izliekas par slimu. Teksta autors Pāvels Gremļevs, no žurnāla "Mir fantastiki", 2011. gada decembra un 2012. gada janvāra numura. Iepriekšējo lasiet šeit. 2001. ASV pirmizrādi piedzīvo pirmās daļas diviem 2000-šo gadu sākuma slavenākajiem kino projektiem: “Gredzenu pavēlnieks” un “Harijs Poters”. Iznāk Nila Geimana ceturtais romāns “Amerikāņu dievi”, kas savāc veselu prēmiju buķeti un padara autoru pasaulslavenu, tas ir stāsts par dažādu kultūru dieviem, kurus uz Ameriku atveduši pārceļotāji. Līdz kinoseriāla "Vīri melnā" trešās sērijas pirmizrādei ir vairāk kā gads [Tā paredzēta 2012. gada 25. maijā, raksts, acīmredzot tapis 2011. gada pavasarī, bet publicēts krieviski žurnāla "Fiļm" jūlija numurā, autors nav minēts - t.p.], bet runu par filmu ir daudz. Galvenokārt gan tikai baumas un pieņēmumi. Darbs pie sikvela notiek neparasti mierīgi un gludi, kaut gan pirmo divu sēriju uzņemšanas laikā uz laukuma bija daudz problēmu. Kas gan nekavēja abām filmā uz visas pasaules kino ekrāniem savākt kopā vairāk par miljardu dolāru. 22.janvāris 2012 Bāla āda, liesmojošs skatiens zem drūmi sarauktām uzacīm un grūti kontrolējamas vēlmes. Tāds ir 21. gadsimta ideālais vampīrs. Līdz ar „Krēslas” sāgas vispasaules māniju valdzinošie asinssūcēji atkal parādījušies arī TV ekrānos. Kasjauns.lv lūko, kādas bijušas vampīru gaitas izklaides industrijā. Slavenāko vampīru TOP 9 Mītiskie asinssūcēji No aizvēsturiskiem laikiem daudzu tautu folklorā sastopami nostāsti par dēmoniem – asinssūcējiem, vampīriem un tamlīdzīgiem neradījumiem. Viņu izskats variējas no cilvēkam līdzīgiem līdz uzpūstiem līķiem, bet leģendām kopīgais ir nemirstība, neremdināmas alkas pēc dzīvu būtņu asinīm un tas, cik grūti no dzīvajiem miroņiem tikt vaļā – tiem jānocērt galva un caur sirdi jāizdur apses vai pīlādža miets. Vampīru atvairīšanai noder arī ķiploki, svētīts ūdens un krucifiksi. Zinātnieki vampīru mīta parādīšanos saista ar cilvēku vēlmi izskaidrot pārvērtības, kas ar ķermeni notiek pēc nāves, tam sabrūkot. Jo īpaši biedējošas un izteiksmīgas leģendas par vampīriem ir Balkānu tautām. Kad šie nostāsti 18. gs. beigās nokļuva Rietumeiropā, par spīti apgaismības laikmetam izcēlās masu histērijas, kuru laikā tika postītas kapsētas un miroņiem nocirstas galvas. Tomēr bailes arī fascinē, un vampīri kļuva par ne viena vien literāra darba varoņiem. Tā 19. gs. radās vampīra-aristokrāta tēls, kura pazīstamākais iemiesojums, protams, ir grāfs Drakula.
ZEOM13UyZ0A
Vai nosaukums "Kovboji pret citplanētiešiem" jums liekas muļķīgs? Bet, ja tā: "Neatkarības diena ar Džeimsu Bondu un Indiana Džonsu Džona Veina Amerikā"? EMPIRE ieguva ekskluzīvu pieeju kino vēstures visvērienīgākā žanru sajaukuma filmēšanas laukumam.
Raksts no EMPIRE krievu izdevuma 2011. gada augusta numura. Autors Niks de Semlins. Ir spoileri un nelicenzēta leksika! Stīvens Spīlbergs ir ģēnijs, ja kāds vēl šaubījās: tagad ekranizē pat viņa jokus. "Man bija vajadzīgs izkārt viltotus ziņojumus aktieriem, kas ieradās uz provēm," - viņš EMPIRE sacīja 2011. gadā, filmas "Mākslīgais intelekts" uzņemšanas laukumā. - "Mēs uzmetām dažādus neprātīgus, pašreizējās filmēšanas aprakstus uz pašķaidījām tos ar jocīgu dezinformāciju. Vienreiz mēs paziņojām, ka tiek plānota nopietna apšaude starp citplanētiešiem un kovbojiem. Jau pēc stundas informācija sāka klejot pa Tīklu." Šausmīgi simpātisks vesterns ar feierisku sižetu. Recenzija no žurnāla EMPIRE krievu izdevuma, 2011. gada augusta numura. Ar spoileriem. Vesterns ar lidojošiem šķīvīšiem, monstriem un starpgalaktiskajām gļotām - tā protams ir Stīvena Spīlverga ideja: gadi iet, bet paši puiciskākie projekti - tas ir viņa lauciņš. Taču, ja paskatoties gandrīz jebkuru citu vasaras blokbasteru pašiem mazākajiem, katram, kas savā laikā izbēdzis no tikšanās ar sodošo psihiatriju, rodas uzmācīga sajūta par smadzeņu atropiju, uz producenta Spīlberga projektiem tas parasti neattiecas. Joprojām ir starpība starp iekšēju jaunību un siekalošanos, mums māca pasaules galvenā kinematogrāfiskā bārda. Arī "Kovboju..." režisoram Džonam Favro (kas ar "Dzelzs cilvēku" pierādīja, ka komiksu komerckino var būt gan ironisks, gan indīgs, gan visai gudrs), starp citu, ir tieši tāda paša pieeja. Raksts no žurnāla "Fiļm" 2011. gada 7. numura, autors nav minēts. Kapteiņa Amerikas piedzīvojumi sākās ar to, viņš iebelza pa ģīmi Ādolfam Hitleram (tas notika 1940. gadā). Šodienas Kapteinis Amerika karo ar teroristiem un noziedzīgās pasaules bosiem - taču jēga paliek iepriekšējā: viņš aizstāv Amerikas ideālus.
Stīvs Rodžerss, ko pazīst, kā Kapteini Ameriku, ir rakstnieka un mākslinieka Džo Saimona garabērns. 1940. gadā Saimons nolēma radīt varoni, kas stāvēs Amerikas interešu sardzē. Sākumā viņš gribēja to nosaukt par Superamerikāni, taču tad nolēma, ka tas ir pārāk garš un ne visai daiļskanīgs vārds. Un vispār, “pie mums ir pārāk daudz “superu”,” - vēlāk viņš rakstīja savā autobiogrāfijā. - “Kapteinis Amerika skan daudz labāk! Turklāt mūsu komiksos nav nemaz tik daudz kapteiņu!” |
|
|












Ir taču biju...