Diena, 2011. gada 2. jūnijs

Liela daļa nometņu ir slēgtās vai dienas, bet iecienītākās piedzīvojumu nometnes nav lētākas par simt latiem

Mācību gads beidzies, un daļa bērnu droši vien jau kravā somas, lai dotos uz kādu vasaras nometni. Izpētos oficiāli reģistrēto nometņu piedāvājumu, var secināt, ka izvēle patiešām ir plaša – vairāk nekā 300 dažādu nometņu. Daļa gan ir slēgtas vai dienas nometnes, tomēr ir arī pietiekami plašs atpūtas un piedzīvojumu nometņu klāsts vismaz nedēļas garumā, kas notiek dažādos Latvijas reģionos, liecinot par to, ka tā nav tikai lielpilsētas bērnu priekšrocība.

1.

Vēsturisks datums1861. gada 17. maijā 17.05.2011 Viesturs Sprūde Pirms 150 gadiem angļu uzņēmējs Tomass Kuks organizēja pasaulē pirmo tūristu grupas braucienu. Pirmie organizētie tūristi bija britu strādnieki, kas no Londonas kuģī devās uz Kalē Francijā, lai pēc tam vilcienā sasniegtu Parīzi. Tika īstenota prakse, kad organizētais tūrists, pērkot braucienu, reizē maksā arī par transportu un naktsmītni.

20.janvāris 2011

Ja pieņem, ka dvēseles ir nemirstīgas, tad ko gan tās iesāk, kad mūsu vairs nav... Un kā tās nonāk pie mums?! Par to konsultē astroloģe Gita Priede.

Psiholoģiskais tests

Dvēseles vecumu (un tam nav nekādas saistības ar tavu bioloģisko briedumu) vari noteikt arī, ņemot talkā psiholoģiju. Kurš raksturojums tev piestāv vislabāk, tādā personības attīstības līmenī arī esi dvēseliski.

Ričarda Brensona sapnis par lidojumiem kosmosā visiem, kas var par to samaksāt, kļūst reālāks.

http://en.wikipedia.org/wiki/Richard_Branson

Pirmais firmas The Virgin Galactic  subrobitālais kosmiskais kuģis SpaceShipTwo 2010. gada 22. martā pirmo reizi paceļas gaisā kopa ar nesējlidmašīnu WhiteKnightTwo. Pirma eksemplara nosaukums VSS Enterprise – noteikti atkal par godu seriālam Star Trek un Space Shuttle pirmajam, kosmosā nelidojušajam izmēģinājuma eksemplāram.

Šis nu ir pēdējā stopēšana uz ventiņpusi, arī uz Miķeļtorni un kopā ar muminu. Un laikam jau nu vismazāk ko teikt.

Mēs pirmsjāņu nedēļu nodzīvojām pie Ventas upes, 6 kilometrus no Zlēkām. Orientieris: 20 kilometrus aiz Kuldīgas, Kuldīgas – Ventspils ceļa virziens.

Jāņu dienas rītā – lēmums, ka jābrauc uz Miķeļtorni līgot. Ap 12.00, sagaidījuši, ka rīta līņājošais lietus beidzas, izgājām no mājas, lai nu „kājotu” 6 kilometrus uz to pašu Kuldīgas – Ventspils šoseju, vietu, kur uz šīs šosejas autobusa pietura.

Kad līdz pieturai bija palikuši 2 kilometri un sākas ceļa nogrieznis, kas vijas pa klaju lauku, sākās LIETUS, kas tiešām BIJA lietus. Kārtīgām, lielām lietuslāsēm, brīžiem tāds, ka īsti nevarēja redzēt, kas notiek pāris soļus tālāk.

Trešais brauciens bija 2007. gada 30. decembrī.  Jau ar citu kompāniju.

Pamostoties 30. decembra rītā (ja par rītu var nosaukt plkst. 14.00), mums ar muminu ienāca prātā fiksideja – jauno gadu jāsagaida Miķeļtornī, miestiņā pie bākas Ventspils rajonā. Ātri ko sameklēju ledusskapī norijamu (mumins brokastis kā šķiru diezgan noteikti neatzīst), kamēr mumins pētīja vilcienu sarakstu Jūrmalas virzienā.

Pēc pusstundas jau sēdējām vilcienā, pat paspējuši veikalā iepirkt ēdamo līdzņemšanai uz dažām dienām.

Priedainē izkāpām, aizgājām līdz Jūrmalas apvedceļam un sākām stopēt. Kādu laiciņu mēs varējām vicināt rokas, cik vien gribējām un kā gribējām – neviena mašīna pat netaisījās apstāties. Laikam jau vadītājiem nepatika, ka mēs paralēli stopēšanai „sildījāmies” ar maziņas džintonika pudelītes saturu.

30.jūlijs 2010

Vienkoču parks, kas plašāk pazīstams ar pirmo un pagaidām vienīgo smilšu maisu māju Latvijā, atrodas Līgatnes pagastā upes krastā, netālu no Vidzemes šosejas. Jūs jau zināt – tur, kur ir pagrieziens uz Līgatni ar lielo plakātu: laipni lūgti „Lāču migā”.

 

Koka laivas krustu šķērsu izbraukājušas Gauju un Amatu.

Uzreiz rodas jautājums – kas tas vienkocis tāds ir? Tātad – vienkocis ir jebkas, kas veidots no viena koka. Karote, maizes dēlis, krēsls, laiva, laipa, kaķene, ķeblis. Re, arī mežs ir no vienkočiem, jo divu vienādu koku nav. Un vai cilvēks arī nav īsts vienkocis – viencilvēks?

Tas varētu būt savdabīgs papildinājums fantastiskajiem priekšstatiem par citām planētām, ar kurām mūs iepazīstina pašlaik žurnāls «Mir fantastiki». Ja runājam par fantastisko Zemi. Izmantoti Vikipēdijas dati.

 Fantastiskais ceļojums ir stāsts par izdomātām zemēm vai arī neticamiem brīnumiem tālās zemēs, senākā stāstījuma (narāciju) forma, kas ģenētiski cēlusies no rituālas viņpasaules apmeklēšanas - «došanās lejup» (katabasis — grieķu valodā — došanās uz elli).

Jāpiezīmē, ka šim un nākošajiem braucieniem ar fantāziju, fantastiku un tām saistītām aktivitātēm ir maz sakarības. Vienojošais faktors ir brauciena vieta, reģions.

Uzreiz pasaku – šis brauciens šajā ciklā ir brauciens no ventiņpuses. Iesaistītās personas – praktiski tās pašas, kas iepriekšējā baucienā. Ar dažām niansēm.

http://kinofilmi.com.ua/dokumentalnoe-kino/17491-ng-neizvestnoe-plemja-palau-ng-lost.html

Lost Tribe of Palau.

http://www.mazalien.com/the-lost-tribe-of-palau.html

http://www.monstersandcritics.com/smallscreen/news/article_1394977.php/Nat_Geo_s_Mystery_Skulls_of_Palau_on_St_Paddy_s_day

2006. gada jūnijs. Pazīstamais paleoantropologs Lī Bergers sava atvaļinājuma pēdējā dienā Palau arhipelāgā apmeklē kādas klinšainas saliņas alu, kurā pēc vietējām ziņām ir atrastas pārakmeņojušās cilvēku atliekas. Apskatot kāda galvaskausa fragmenta pieres kaulu, Bergers uziet īpatnu lietu, lielus uzaču lokus, kas liecina, ka runa var būt par citu cilvēku sugu. Vidējais alā dzīvojošo cilvēku garums – ap metru. Vai tiešām 2003. gadā atklāto Floresas “hobitu” radinieki? Tomēr salas ir 3000 km attālumā, neticami! Tomēr, rūpīga izpēte liecina, ka “uzacu loki” izrādās kaļķakmens uzaugumi, tos noņemot, galvaskauss iegūst mūsdienīgākus vaibstus, taču kauli ir daudz biezāki, nekā mūsdienu, bet zobi – tikpat lieli, kā mūsdienu cilvēkam. Zobi liecina arī par to, ka atliekas nepieder tikai bērniem. Noslēpumā tīts jautājums, kā viņi nokļuvuši uz salām, kas pārredzamā ģeoloģiskā laikmetā vienmēr bijušas ap 800 km attālumā no tuvākās cietzemes. Taču, kad ar oglekļa metodi izdodas noteikt vidējo kaulu vecumu – visiem ap 2700 gadu, stāvoklis nav tik bezcerīgs – ap to laiku minētā reģionā laivas jau pazina. Visu kaulu vienādais vecums un arī cilvēku vecums pierāda, ka viņi varēja iet bojā apmēram vienā laikā.

Jau uzreiz lūdzu piedošanu cilvēkiem, ko šeit pieminēšu, ja būšu viņus kā aizskārusi. Šaurā lokā šie stopēšanas braucieni jau ir stāstīti un pārstāstīti ar smaidu sejā. Tajā brīdī smaids nerosījās.

Pirmais stopēšanas brauciens bija 2006. gada vasarā. Irbenē, bijušajā armijas pilsētiņā, tās drupās Kamazs un Co rīkoja Postapoka spēli, tautā un kuluāros sauktu par Suksu. Par pašu spēli nestāstīšu, par to – nostādnes, pēcatsauksmes un daļa bilžu – var lasīt kurbijkurnē.

Šis stāsts ir par to, kā mēs ar Oskaru (Barghest) devāmies UZ spēli. Kristaps (Torqemada) ar visādām peripetijām dabūja biļeti uz Ventspils autobusu un aizbrauca turp jau pa dienu. Tiesa, viņš spēlē piedalījās no mums neatkarīgā komandā un mūsu saskarsme bija visai nosacīta. Mūsu komandas biedrs Andrejs (Enj) uz spēli devās ar vakara autobusu. Mēs ar Oskaru pašrocīgi pavadījām un iesēdinājām Enj autobusā, kas devās uz Ventspili; autobuss izbrauca no Rīgas autoostas kaut kur ap 20.00.

"Latvijas avīze" 23.03.2010. Tikko durvis vēris Īrijas Nacionālais rūķīšu muzejs – informē interneta mākslas avīze "Artdaily.org". Muzejs atrodas Dublinas centrā un strukturēts pēc pasakas principa: katra no 12 ēkas nodaļām apmeklētājam atklāj neparastu īru kultūras identitātes un iztēles šķautni, sagādājot veselu sēriju pārsteidzošu piedzīvojumu. Ceļojumu īru mitoloģijas labirintos apmeklētājs sāk 8. gadsimtā, kad parādījās pirmie rūķīšu stāsti, un beidz mūsdienās, kur ar mazajām būtnēm var sastapties filmās un populārajā kultūrā.

Viens no fantastikas mērķiem, ja runājam par zinātnisko fantastiku, ir iedomāties, kāda var kļūt pasaule nākotnē vai arī iedomāties, kādai tai nevajadzētu kļūt.

Laikam jau to vislabāk izdarīt, ja zini, kāpēc reālā pasaule ir tāda, kāda tā ir. Kaut vai, piemēram, kāpēc eiropiešu civilizācija veic zinātniski tehnisko revolūciju, kamēr dienvidos tautas dzīvo Viduslaikos, bet Austrālijas aborigēni pat vēl senākos laikos – pirmatnējā kopienā. Vismaz pirms pasaules globalizācijas tā bija. Nekļūsim rasisti, bet mēģināsim saprast kāpēc tas ir tā. Un šeit nav jāsāk no nulles. 1972. gadā amerikāņu ornitologs, fiziologs un ģeogrāfs Džareds Daimonds pēta putnus tālajā Jaungvinejas salā, kas tolaik tikai iet uz neatkarību. Viņa draugs un sarunu biedrs ir vietējais politiķis Jali. Saruna neviļus pārsviežas uz to, kāda ir pasaule, Jali visu mūžu ir nodzīvojis Jaungvinejā un grib zināt, kāda ir pasaule. Vēl pirms 200 gadiem papuasi dzīvoja akmens laikmetā, vārda vistiešākā nozīmē, jo metālapstrādi nepazina, lietoja akmens darba rīkus. Ar modernām lietām viņus iepazīstināja baltie un tās ieguva kopējo nosaukumu “kargo”, izveidojās pat īsts kargo kults, kura piekritēji gaidīja katru balto cilvēku atnākšanu kā dievu parādīšanos ar dāvanām. Un tad vietējais politiķis uzdod amerikānim jautājumu, kas liek aizdomāties: “Kāpēc jums ir tik daudz kargo, bet mums tik maz?”

Pateicoties modernajām tehnoloģijām un gaisa satiksmei, pasaule kļūst arvien mazāka. Ja agrāk ceļojumi starp pilsētām un valstīm ilga nedēļām un mēnešiem ilgi, tagad daudz lielākus attālumus mērojam dažās stundās. Bet joprojām ir vietas uz pasaules kartes, kuras ir miglā tītas. Piedāvājam ielūkoties 10 pasaules attālākajos cilvēku apdzīvotajos nostūros.

10. Lieldienu sala 2000 jūdzes uz rietumiem no Čīles krastiem atrodas mazā Lieldienu sala, kas kļuvusi slavena ar tās mistiskajām skulptūrām un atrašanos pamatīgā izolācijā Klusā okeāna plašumos. Salas izmērs ir aptuveni 70 kvadrātjūdzes un uz tās dzīvo aptuveni 4 tūkstoši cilvēku. Sala kļuva slavena senajām un masīvajām skulptūrām.

Reiz plašajā pasaulē dzīvoja kāds vīrs, izauga liels un nomira. Tad viņam sāka celt pieminekļus, un tiem sākās pašiem sava dzīve.

Šī ir biogrāfija piemineklim kurš atrodas Fremontā, Sietlā.

Tas ir 5 m augsts bronzas Ļeņina piemineklis, tā autors ir Emil Venkov, sākotnēji tika uzstādīts Slovākijas pilsētā Popradā 1988. gadā. Ne pārāk veiksmīgs brīdis, huh? Protams, nepagāja ne gads, kad tas tapa demontēts un nogrūsts pilsētiņas putekļainākajā stūri. Bet. Bet! Objekta laikabiedram, Amerikas ebrejam Lewis E. Carpenter, kurš tajā brīdī pasniedza angļu valodu Popradā, iestājās apskaidrība/īssavienojums domāšanas orgānos (bet var būt arī ne domāšanas) un viņš nopirka pieminekli samaksājot $13,000 – metāla cenu. Ar paša skulptora palīdzību objekts tapa iepakots un aizvests uz Fremontu, kopumā tas Levi izmaksāja $41,000 un visa tā rezultātā subjekts bija spiests ieķīlāt savu māju. 1994. gada 18. februārī  Lewis E. Carpenter gāja bojā autoavārijā. Žēl, bija neapšaubāmi uzņēmīgs cilvēks, visu cieņu. Objekts turpina mitināties viņa sētas pagalmā. Subjekta mīļā ģimenīte sākotnēji centās pārdot to vietējai metāllietuvei, bet, par laimi neveiksmīgi, un visādu peripetiju rezultātā  1995. gadā objekts nokļuva savā patreizējā atrašanās vietā – Fremontā -  N 34th St & Evanston Ave N stūrī, kur viņam kompāniju sastāda kodolraķetes fizelāža un Fremontas Trollis.

Fantastisko pasauļu noteicējs ceļotājam pa Visumiem. Tulkots no fiškām. Sākums. Ja pa durvīm lien iekšā tausteklis... 1. Turklāt ir tumsa un varonis saēdies sēnes. Durvis neveras vaļā. Tā ir mistika. 2. Izrādās, ka aiz durvīm stāv sauszemes kalmārs, kuru atsūtījuši Tumsas priesteri. Tā ir fantāzija. 3. Ja tas izrādās citplanētietis ar silīcija, nevis oglekļa organiku. Tā ir zinātniskā fantastika.

Pirmā diena.

Septembra vidū man bija izdevība kopā ar darba kolēģu grupu paceļot pa dažām Katalonijas skaistākajām vietām. Jāsaka, ka ceļojums izvērtās ļoti skaists, varētu pat teikt, negaidīti skaists, jo līdzšinējie priekšstati par šo zemi man vairāk saistījās ar studiju gados gūto informāciju, kas jau bija paguvusi pabalēt, un Barselonas Olimpiskajām spēlēm un TV reportāžām, taču, kā noprotat, no pilsētas jau tad bija redzams maz, galvenais akcents uz sportu.

Žurnāls "Mir fantastiki" 2007. gada novembra numurā iepazīstina lasītājus ar Baltijas valstīm no fantastikas mīļotāju viedokļa.

Kāpēc es mīļu ceļot? Vienkārši - es mīlu atklāt priekš sevis jaunas zemes, iepazīties ar interesantiem cilvēkiem... (Čingizhans.)

Kas ir Baltija? Šprotes, dzintars, Rīgas balzams, Raimonds Pauls, Rīgas kinostudijas filmas, nesteidzīga domāšana, visi vārdi beidzas ar "-as"... Senas Eiropas valstis. Bijušās brāļu tautas ar īpašu skatienu uz savu valstu jaunāko vēsturi. Žozefs de Mestrs ir teicis, ka katra tauta ir pelnījusi savu valdību, taču, ja nepievērš uzmanību periodiskajām tarakānu skriešanās sacīkstēm, kas notiek dažu Baltijas politiķu galvās, tad Lietuva, Latvija un Igaunija ir, ne vien pats lētākais veids, kā sagaidīt Jauno gadu Eiropā, bet arī ļoti interesantas valstis, kur ir ko apskatīt. Tajā skaitā arī fantastikas mīļotājiem.