Japāņu firma "Obayashi Corp.", kas specializējas augstceltņu un tiltu būvē, gatavojas līdz 2050. gadam uzbūvēt tā saucamo "kosmisko liftu", izmantojot ar nanotehnoloģijām radītus materiālus un konstrukcijas, kādas šodien vēl nav iespējams iegūt pietiekošā daudzumā - oglekļa nanocaurulītes. Kosmisko liftu veidos ģeostacionārā orbītā (36 000 km augstumā) esoša starpstacija, uz kuru lifts vedīs tūristus, lifts brauks ar ātrumu 200 km stundā, tāpēc ceļš līdz stacijai ilgs nedēļu, precīzāk - septiņas ar pusi dienas. Sešu kabīņu lifts varēs uzņemt 30 cilvēkus.

Prognoze nākošiem 10 gadiem no žurnāla ""Mir Zazerkaļja" 2011. gada 1. numura.

Minēts, ka to izska futurologi un ekstrasensi. Tatjanas Ņikitinas raksts. Šoreiz nav runa par globālo sasilšanu vai krīzi, bet tikai par tiem pozitīvajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas ietekmēs cilvēku dzīvi tuvākā nākotnē.

Kur un kā dzīvosim?

Reja Bredberija "Marsiešu hronikās" pirmo reizi aprakstītā gudrā māja, kas patstāvīgi apstrādā signālus no īpašnieka, atbild uz viņa vajadzībām ar tādu vai citādu darbību, jau nav fantastika, bet realitāte. Ap 2020. gadu pēc intelektuālo, bezvadu sistēmu izstrādātāju domām, jaunās tehnoloģijas droši ienāks katrā dzīvoklī. Ledusskapjus iemācīs informēt saimnieci par produktu kvalitāti un derīguma termiņu. Plīts dos instrukcijas par tāda vai cita ēdiena pagatavošanas veidu. Vanna patstāvīgi piemeklēs optimālo ūdens temperatūru, jūras sāls aromātu, mūzikas kompozīciju. Spogulis tualetes istabā no rīta sveicinās ar smaidiņu. Atspoguļotā virsmā iebūvētais dators ar vienu rokas mājienu palīdzēs savietot rīta zobu tīrīšanas procedūru ar iepazīšanos ar informācijas lenti un darba dienas plānošanu.

1.

Rada dzīvnieku ar mākslīgu ģenētisko kodu 30.08.2011 Jānis Krēķis Kembridžas universitātes zinātnieki pirmo reizi izveidojuši dzīvu radību ar mākslīgu ģenētisko kodu, raksta avīze "The Daily Mail". Jaunais organisms tapis, modificējot nematodes jeb velteniskā tārpa ģenētisko kodu.

LETA, Pirmdiena, 25. aprīlis (2011)

Aptuveni 20 restorānos ASV, Sanfrancisko un Bostonas pilsētās apmeklētājs var savu maltīti pasūtīt, apmaksāt (pat sadalot rēķinu "uz galviņām") un, gaidot ēdiena atnešanu, spēlēt spēles ar specializētu planšetdatoru E la Carte, raksta informācijas tehnoloģiju (IT) portāls TechCrunch.

"E la Carte" radīts ar aptuveni miljons ASV dolāru (500 000 latu) riska kapitāla investīcijām no vairākām privātpersonām - tā sauktiem biznesa "eņģeļiem" un sēklas naudas no "Y-Combinator", raksta portāls. To dibinājis uzņēmējs Radžats Suri.

Ļoti drīz, lai norēķinātos veikalā, pietiks ar ratiņiem noiet gar skaneri. Nekādu kasieru un kases lentas. Amerikāņu zinātnieki no Raisa universitātes kopā ar speciālistiem no Korejas Sančonas nacionālās universitātes ir izstrādājuši radioviļņu identifikācijas sistēmu.

Zinātnieki piedāvā "unikālās tints" metodi, ar kuru liks atzīmes uz produkta iepakojumu. Savdabīgie "radiocenrāži" ar plašu informācijas spektru būs iestrādāti iepakojumā, kas ļaus pircējam ar pilniem ratiņiem paiet garām skanerim, kas momentā saskaitīs preces, izrēķinās summu un pat noņems to no pircēja konta.

Nākotne 2020

Sauksim viņu par Osvaldu. Varētu, protams, arī par Jāni vai Antuānu, taču mums iepatikās šis vārds. 2020. gadā Osvalds svinēs savu 30. dzimšanas dienu – tātad šobrīd, gaidot 2011. gadu, viņš vēl deldē augstskolas solus un pa vakariem ar čaļiem iedzer kādu aliņu vai ganās pa naktsklubiem. Nākotnē, tātad pēc desmit gadiem, viņš būs kļuvis par diplomētu juristu, kurš naudu pelnīs jaunā profesijā – būs on-line advokāts. Citiem vārdiem sakot, sēdēs birojā pie datora, saņems elektroniskās vēstules no klientiem dažādās pasaules malās un sniegs viņiem kvalificētus padomus, pašus vaigā nemaz neredzot. Viņa sievai Baibai profesija būs krietni interesantāka: viņa strādās par virtuālo stilisti. Proti, ieteiks, kā lietotājiem uzlabot savus interneta profilus sociālajos tīklos un izstrādās individuālus avatāru tēlus virtuālajām pasaulēm.

Ceturtdiena, 7. jūlijs (2011) 

Cilvēce ir tuvu tam, kad tiks pārkāptas zemeslodes ilgtspējas robežas un ir nepieciešama tehnoloģiska revolūcija. Tikai tas ļaus izvairīties no pasaules bojāejas - tā brīdina jaunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojumā.

Foto: Scanpix/Reuters

Iepriekšējo lasiet šeit

Kas atspoguļojas debesīs  apziņā un realitātē attīstītas kosmonautikas laikmetā.

No nedēļraksta "Rosijskij reporter" 2011. gada 7.-14. aprīļa numura. Autori: Olga Andrejeva, Darja Zolotuhina, Andrejs Konstantinovs, Aleksejs Torgaševs.

04. Kosmoss kā dzīvība.

Formulējums. Dzīvība ir nākusi no kosmosa un tur mēs to arī atradīsim. 

Galvenais varonis. Komēta ar baktērijām. 

Atspoguļojums kultūrā. Sākumā “zeme bija neiztaisīta un tukša” - tikai pateicoties debesīm uz tās parādījās dzīvība. Šī hipotēze ir sastopama gan senākajos mītos un svētajās grāmatās, tā arī pašās jaunākajās zinātniskajās monogrāfijās. XIX gadsimta beigās parādās panspermijas koncepcija. Kosmiskajā telpā ir izsēti dzīvības iedīgļi, kas arī tika atnesti uz mūsu planētu. Hipotēzi atbalsta tādi autoritatīvi zinātnieki kā Nobeļa prēmijas laureāts Svante Arēniuss. Bet, tā kā lielais mikrobiologs Luī Pastērs vēl XIX gadsimta vidū pierādīja, ka dzīvība no nekā rasties nevar, tad tikai panspermijas hipotēze izglāba zinātnisko pasaules uzskatu bioloģijā, jo citas idejas neradās vēl veselu pusgadsimtu.

Angļi, atsacoties uz kādā no britu arhīviem glabātā hronikā rakstīto, paziņo, ka vēl 1123. gadā tieši viņu valsts debesīs ir parādījies gaisa kuģis. Viņš izmetis enkuru Londonas centrā un pa virbes kāpnēm no tā borta nolaidušies vairāki cilvēki. Galvaspilsētas iedzīvotāji uzslatījuši, ka "aeronauti" ir sātana sūtņi, un noslīcinājuši viņus Temzā. Taču, ja šie noslēpumainie gaisa stihijas iekarotāji ir palikuši bez vārda, tad 1709. gada 24. jūlija avīzes “Wiennerisches Diarium” numurā ir nosaukts pilota vārds, kas atvedis pa gaisu savu lidojošo aparātu uz Vīni. Runa ir par Bartolomeu Gužmaonu.

[Savā stāstā “Veritas” itāļu žurnālisti Rita Monaldi un Frančesko Sorti raksta, ka avīzes “Wiennerisches Diarium” 1709. gada numurā ir rakstīts par to, ka uz Vīni ir atlidojis lidaparāta passarola, ko konstruējis portugāļu izgudrotājs Bartolomeu de Gusmão , pilots. Pilotu vīnieši ieslodzījuši cietumā, jo Vīnes iedzīvotāji baidījušies no tādām jaunām lietām kā gaisa kuģi.

Klāt gada (gadsimta, galaktikas) nenoliedzami lielākā filma, supersīkvels “Transformers: Dark of the Moon”, ar mērķi pielikt treknu punktu ja ne Transformeru tēmai kino, tad vismaz mūsu ekspektācijām par to, kādam jābūt vasaras grāvējam. Vārdu sakot – liels, skaļš, stulbs un šoreiz arī telpisks. Bet vai izklaidējošs?

Principā, pamatjautājumi pirms filmas bija divi – kā visas šīs rotējoši-griezošās detaļas kustēsies iekš 3D (un, kā papildjautājums, vai organisms spēs to izturēt), un vai filmas veidotājiem izdevās izrāpties no tās bedres, kur tie rakstīja otrās daļas scenāriju. Jāsaka godīgi, ka uz abiem jautājumiem tika saņemtas atbildes (kas labi), bet nevar viennozīmīgi pateikt, vai apmierinošas.

Iepriekšējo lasiet šeit

Fragments no V. V. Deružinska grāmatas "Sazvērestības teorija" 31. nodaļas.

Ugunsgrēks?

Taču, kā izrādījās, runa nebija tikai par sliktas kvalitātes tēraudu. 1987. gadā Francijas televīzijā uzstājās žurnālists Ivans Brazovs. Viņš pastāstīja par vairāku tūkstošu fotogrāfiju izpētīšanu, kas dod pamatu uzskatīt, ka "Titāniks" ir gājis bojā no ugunsgrēka ogļu bunkurā. Reisa laikā ir izcēlies ugunsgrēks vienā no ogļu bunkuriem. Kapteinis Smits naivi uzskatījis, ka gaisa trūkuma dēļ ugunsgrēks nodzisīs pats no sevis, nav ko uztraukt pasažierus. Toreiz sapratne par cīņu par kuģa dzīvotspēju bija - nekāda - un arī par to, kā cīnīties ar uguni ogļu bedrēs, nevienam nebija nekādas saprašanas.

LETA, Ceturtdiena, 17. februāris (2011)

Pasaules datortīklos ir pamanīts pirmais kiberierocis, kuru, iespējams, radījusi kāda valsts vai valstis, taču uzņēmumu informācijas sistēmām galvenais apdraudējums aizvien ir parastie kibernoziedznieki, kas vēlas izkrāpt vai izspiest naudu, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica datu drošības kompānijas «Kaspersky Lab» vadītājs un viens no dibinātājiem Jevgēņijs Kasperskis.

Par kiberieroci Kasperskis dēvē pērn pamanīto ļaundabīgo programmatūru «Stuxnet», kas savas uzbūves sarežģītībā un ar citām īpašībām atšķiras no līdz šim pamanītajām ļaundabīgajām programmām. «Esam iegājuši kiberieroču laikmetā. Piemērs ir ļaundabīgā programmatūra «Stuxnet», kura izstrādāta kā elektroniskas sabotāžas ierocis,» viņš teica.

Piektā daļa. Bez naftas?

Iecirtās urbji, bezdibenī atvērās dimants –

Un nafta no urbuma izlaužas kā fontāns,

Kļūstot par masu enerģiju –

Tiešā un pārnestā nozīmē.

Vladimirs Visockis

Andrejs Parševs būtībā nav slikts cilvēks. Taču dabiskais melanholisms tā pārveidojis viņa raksturu, ka gala rezultātā iznācis ārkārtīgi pesimistisks cilvēks. Apveltīts arī ar mazumiņu literāro dotību. Parševs ar grāmatu ruporu translē savu pesimismu, saindējot ar to neziņā dzīvojošās tautas masas. Šo indi ieriju arī es.

Pirmdiena, 6. decembris (2010) Lai cik labi apbruņoti būtu ASV un sabiedroto spēki Afganistānā, tiem ne vienmēr izdodas sekmīgi cīnīties ar viltīgajiem un sīkstajiem talibu kaujiniekiem, kuriem par labu aizsegu kalpo varenie kalni un citi grūti pārvarami šķēršļi. Tomēr tagad viss var mainīties, jo no pagājušās nedēļas Afganistānā dislocēto amerikāņu karavīru rīcībā nonācis «inteliģentais» ložmetējs XM-25, ar kura palīdzību var neitralizēt mērķi, kas slēpjas, piemēram, aiz ēkas sienas vai grāvī. Revolucionārais ierocis, izmantojot lāzera staru, nomērķē uz šķērsli, aiz kura slēpjas ienaidnieks. Pēc tam lāzers izmēra attālumu līdz šķērslim, bet ložmetējs izrēķina distanci no aizsega līdz mērķim. Izšautais lādiņš eksplodē virs mērķa, neitralizējot to, raksta BBC. Pašreiz šis ierocis ir spējīgs sasniegt pretinieku, kas atrodas 700 metru attālumā. «Tu aiz kaut kā paslēpies, kad kāds uz tevi šauj. Šāds aizsegs ir pasargājis cilvēkus tūkstošiem gadu. Nu mēs šādu iespēju ienaidniekam esam atņēmuši uz visiem laikiem,» par to, kādēļ XM-25 var fundamentāli mainīt līdzšinējo karadarbības pieredzi, stāsta ieroča izstrādē iesaistītais ASV armijas apakšpulkvedis Kriss Leiners. «XM-25 padarīs mūsu bruņotos spēkus daudz nāvējošākus, efektīvākus un palielinās to drošību.» Viņš arī piebilst, ka ar ultramodernā ieroča palīdzību varēs ievērojami samazināt kaujas operāciju ilgumu.

Foto: ALAMY/ALL OLVER PRESS

Automašīnu satelītnavigācijas sistēmas ir noderīgs izgudrojums, taču ar vienu noteikumu – šoferim tomēr vajag paļauties ne tikai uz tehniku, bet arī uz savām acīm. Pretējā gadījumā var iekļūt ne tikai kriminālhronikā, bet arī preses lapās ar nosaukumu „Kuriozi”.

Maikla Millera raksts no žurnāla "Popuļarnaja tehņika" 2010. gada jūlija numura.

Cilvēks atšķiras no pārējās dzīvnieku pasaules ar to, ka attīstības procesā izmaina nevis ķermeni, bet prātu, uzskata Džebs Korliss. Viņam ir ļoti svarīgi būt oriģinālam, lai “grūstu progresu uz priekšu”. Šim mērķim kalpo arī aparāti, kas atļauj brīvi lidot un piezemēties.

Augstu debesīs ir melns punkts – kā maltu piparu graudiņš uz balta galdauta. Es traucos uz zemi ar ātrumu vairāk nekā 160 km/h. Ausīs rēc gaiss, ko es šķeļu ar savu ķermeni, taču noslēpumainais, melnais punkts traucas pa manām pēdām, kā raķete uz izraudzīto mērķi. Es parauju izpletņa gredzenu un redzu, kā punkts iegūst cilvēka apveidu ar spārniem. Viņam ir pilnīgi cilvēciska seja un, kad viņš aiznesas man garām burtiski desmit metrus attālumā, es varu saskatīt pat mandeles viņa atplestajā mutē. Man garām aiztrauc viņa trakais kliedziens: “Jā-ā-ā-ā-ā-ā-ā!”. Dienvidkalifornijas rūsganie lauki traucas pretī jau gatavi saplacināt kā plāceni savu upuri. Taču burtiski minūti pirms trieciena virs cilvēka melnā atveras izpletnis.

Senatnē to uzskatīja par dievišķu un tam piedēvēja maģiskas un mistiskas īpašības. To turēja dziļā noslēpumā un greizsirdīgi sargāja no neiesvētītajiem slepenajās zināšanās. Pitagors to sauca par dievišķu proporciju, Leonardo da Vinči – par zelta griezumu. To dēvē arī par skaistuma kodu. Kas tas ir – zinātnisks fenomens vai ētisks princips?

Dailes etalons. Zeva dēls Apollons sengrieķu mitoloģijā bija daiļo mākslu aizbildnis, dziedātāju un dzejnieku patrons, uzskatīts arī par skaistuma paraugu. Viņa skulptūra veidota pēc zelta griezuma proporcijām

Cilvēkam piemīt spējas atšķirt un dalīt priekšmetus pēc formas, un interese par to var būt gan dzīves nepieciešamības, gan formas skaistuma diktēta. Daudzos eksperimentos pierādīts, ka cilvēki par skaistu un harmonisku sauc tādu formu, kas atbilst tā sauktajai zelta proporcijai. Kā zināms, ikviens veselais sastāv no daļām, un šīs dažāda lieluma daļas gan savstarpēji, gan pret veselo atrodas noteiktā lieluma attiecībā. Vienkārši izsakoties, zelta griezums – tā ir nogriežņa sadalīšana divās daļās, kad lielās daļas garumam pret mazās daļas garumu ir tādas pašas garuma attiecības kā visam nogrieznim pret lielo daļu. Skatot ģeometrisko attēlu, matemātiskā formulā to var izteikt šādi: (a : b = b : c) vai arī (c : b = b : a). Garākās malas attiecība pret veselo nogriezni ir 0,618. Noapaļojot šo skaitli, bieži vien lieto koeficentu 0,62. Lūk, tas arī ir maģiskais zelta griezuma skaitlis.

Ja uzdevuma ekonomiskā puse apspriedēs pie Hitlera netika apspriesta tad pašu maģistrāļu projektā tā apskatīta smalki un punktuāli.

Arī Ādolfs Hitlers vēlāk atzīmēja šo projektu kā „ar svarīgu stratēģisku nozīmi”.

1941 gada septembrī doktors Fricis Tods, bruņojuma un munīcijas reihs ministrs, cilvēks kurām bija liela nozīme ātrgaitas autobāņu celtniecībā, piedāvāja izveidot platsliežu preču vilcienu līniju starp Vāciju un Ukrainu.

Hitleru šī ideja ļoti iedvesmoja un viņš esot teicis sekojošu frāzi : ”Platsliežu dzelzceļa celtniecība, iespējams var sagādāt mums grūtības, bet mēs neļausim sevi iebiedēt”. (pat paranoja šiem puišiem bija vērienīga ;> tulk. piez.) Viņš saskatīja  šai projektā daudz vairāk nekā Tods.

Gigantiska dzelzceļa maģistrāle, kurai nav analogas pasaulē – ciklopisks Eiropas kontinentu aptverošs dzelzceļa tīkls, kurš pirmām kārtām savienos monumentālās Lielvācijas pilsētas. Šā vai tā, Hitlera reakcija uz Toda piedāvājumu nepalika nepamanīta.

Jau oktobrī vācu presē parādījās Danciga universitātes profesora Friča Nezena raksts ar aicinājumu izskatīt piedāvājumu par sliežu platuma maiņu līdz 3700 mm  - vagonu platumu – līdz 5200 mm. Teorētiķi un žurņulaižas uzsāka savu smago darbu.

Sasaistoties ar iepriekšējo, kāda jaunāka ziņa par to pašu domu nolasīšanu

Smadzeņu magnētiskās resonances attēlos var nolasīt cilvēka domas.

AP, 10 marts, 2010.

Ceturtdien zinātnieki paziņoja, ka smadzeņu darbības akltivitātes skanējums var burtiskā nozīmē nolasīt cilvēka domas.

Londonas Universitātes Koledžas (University College London) pētnieki atklājuši, ka ar magnēriskās rezonances skanera palīdzību spēj atšķirt smadzeņu aktivitātes rādītājus, kas saistās ar atšķirīgām domām.

Ir pierādīts, ka tikai pēc smadzeņu darbības aktivitātes ir iespējams noteikt, kuru tieši no pagātnes atmiņām cilvēks dotajā brīdī atceras.

"Mēs spējām kopējā aktivitātes ainā sameklēt specifisku epizodisko uzplaiksnījumu - paskatīties uz domas nospiedumu," ziņo izpētes programmas vecākā vadītāja, Elenora Magvaira.

Nesen, sekojot ZDNet jaunumiem, uzdūros īsam paziņojumam par jaunākajeim tehniskajiem sasniegumiem, kas tieši sasaucas ar daudzkārt lasīto zinātniskajā fantastikā, tāpēc pievienoju vienu tulkojumu, kam sekos pāris citi.

2009. g. 6. janvāris, 60 minūtes.

Ir dzimusi tehnoloģija, kas spēj nolasīt mūsu domas - burtiskā nozīmē. Pilnīgu šī atklājuma nozīmi ir grūti novērtēt, taču tas tikai uzsver to, ka Lielais Brālis ir tuvu tam, lai iekarotu šo pēdējo robežu - cilvēka prāta dzīles.

Pat to, par ko mēs domājam, vairs nebūs iespējams paturēt noslēpumā. Vai tās ir labas vai ļaunas domas - mašīna, un tie kas to vada, spēs tas nolasīt - un attiecīgi 'pieņemt mērus'.

Žurnālists Leslijs Stāls intervēja Carnegie-Mellon unverstitātes darbiniekus, kas ir secinājuši, ka cilvēka smadzeņu magnētiskās resonances skanējums ir burtiskā nozīmē spējīgs noteikt, par ko kāds kādā noteiktā laika brīdī domā, analizējot, kādi smadzeņu rajoni izrāda aktivitātes pazīmes. 60 Minūšu  programas režisora palīdze Megana Franka piekrita ņemt dalību šai eksperimentā kā izmēģinājuma trusītis. Meganu ievietoja MR skenerī, kur skanēšanas laikā viņu palūdza domāt par 10 iepriekš definētām lietām - pieciem darbarīkiem (kā āmurs un skrūvgriezis) un piecām celtnēm ( kā iglu un siena šķūnis). Pēc katra objekta iedomāšanās, tika ieturēta neliela pauze, lai attīrītu domas.

Pēc tam šo skanējumu sēriju ievadīja datorā analīzē, kur priekšā jau bija desmit priekšmetu saraksts, kas bija jāsasaista ar skenējumiem. Viens pēc otra, visi tika noteikti precīzi. Tīri teorētiski, Franku varēja palūgt domāt par pieciem draugiem un pieciem ienaidniekiem, un MR skaneris arī tos konstatētu.