Diena.lv, Piektdiena, 6. maijs (2011)

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 3.jūnijā  pasaules pirmizrādi piedzīvos latviešu komponista Bruno Skultes (1905-1976) operas “Vilkaču mantiniece“  iestudējums, informēja LNO pārstāve Inga Vasiļjeva. Izrādi, veido diriģents Andrejs Jansons, režisore Ināra Slucka, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne; lomās iejutīsies Dana Bramane, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Inga Šļubovska, Gunta Davidčuka, Imants Erdmans, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Krišjānis Norvelis u.c.

Koncerta apskats: brīnišķīgā Kailija Minoga. Kailija Minoga atšķiras no vairuma popzvaigžņu – ar sava veida aristokrātiskumu, eleganci un valšķīgu grāciju reizē. Viņai dota tā mūsdienu popdīvām maz raksturīgā sievišķīgā māka saprast robežu starp neprātīgu, bet gaumīgu kiču un vulgārām pārmērībām. Iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc piektdienas vakarā piedzīvotais grandiozais šovs likās tik ļoti baudāms un valdzinošs. "A mnje lutše vsjevo ponravilasj sama Kaiļi," (Man tomēr vislabāk patika pati Kailija), teica kāds vīrs stāvot bezgala garajā rindā pēc savam virsdrebem. Un nevar viņam nepiekrist, visā šajā krāšņo tērpu, dekorāciju un perfekti trennēto augumu parādē, mazā Kailija nepazuda, bet bija dieviete un pavēlniece visa šova garumā. Viņa bija gan mīlas nesēja Afrodīte, gan zelta ratos vergu vilkta Kleopatra, peldēšanas čempione un ūdens princese, kopuma uz skatuves parādoties septiņos dažādos tēlos.

Pašapmierinātajai Ukrainas popmūzikas Pelnrušķītei Verai Serdjučkai ir brīnišķīga jauna dziesma Dolčegabana, kas ideāli raksturo Kailijas Minogas emocionālo un estētisko stāvokli, psiholoģisko konfliktu starp iekšējo dramatismu un ārējo spozmi. „Es eju tāda, ģērbusies dolčegabanā, manā sirdī ir rēta, esmu apmāna varā, asaras mani nomāc, bet es eju tālāk, visa tāda, ģērbusies dolčegabanā,” dzied Vera Serdjučka. Tērpus Kailijas Minogas turnejas Aphrodite – Les Folies Tour šovam veidojis itāļu modes duets Dolcs & Gabbana. Jo krāšņākus kostīmus Kailija izvēlas un bezrūpīgākas dziesmas viņa dzied, jo traģiskāk izpaužas šīs popikonas būtība. Laimes nav! Kailija upurējusi savu privāto dzīvi, lai veltītu sevi fanu iepriecināšanai, lai pavedinoši kustētos zelta šortiņos klipā Spinning Around, savaldzinot visus un nevienu. Nevienu no tiem, kurš varētu padarīt viņu laimīgu.

Kā pavēstīt "skaistāko no zemes stāstiem – stāstu par mīlestību"? Jautājums, kas nodarbina ne vienu vien stāstnieku dažādās radošajās sfērās. Sevišķi aktuāli tas kļuvis mūsdienās – "ejoša" tēma, viegli ietirgojama sirds dziļumos vēl aizvien romantiskajam mākslas patērētājam, taču grūti saražojama, jo viss taču jau ir bijis.

Ko iesākt autoram? Vēlreiz jāķeras pie pirmsākumiem un jābūvē uz tiem kas neparasts, novatorisks un oriģināls, vienlaikus naivi, bet valšķīgi koķetējot ar auditoriju – ka stāstīts tiek tas pats vecais, labais stāsts.

Šķiet, līdzīgi rosījusies Nora Ikstena, viena no sievišķīgākajām personībām mūslaiku latviešu prozā, radot savu mazo, jutekliski tumšsārtos vākos iesieto grāmatiņu "Amour fou jeb Aplamā mīla 69 pantos". Nosaukums saka priekšā – autore vecvecajam stāstam par Ādamu un Ievu būs pierakstījusi jaunu, patīkami ironisku virsslāni, uzrādot svētās mīlas aplamo pusi. Uz to norāda arī spēle ar abu mīlnieku vārdiem, jo sieviete šeit ir Ada, bet vīrietis – Īvs, turklāt pie viņiem no "orgaismu laukiem" atceļojušais eņģelis Amo spēj iemiesoties abos dzimumos.