Nejauši atcerējos, jau visai sen lasīju kādu rakstu par kārtējo mēģinājumu iztēloties, kāds varētu būt sengrieķu eposa "Odiseja" galvenā varoņa mājupceļš no Trojas kara, jo vecais Homērs viņam liek piedzībot milzums lietu daudzu gadu garumā, lai gan īstenībā jūras ceļš no Trojas līdz Odiseja dzimtajām vietām nav nemaz tik garš. Neviļus rodas domas par to, ka Odisejs ir veicis gandrīz pasaules apceļojumu, kamēr nokļuvis mājās.

Lasīt talāk...

Tik tiešām, arī Latvijā no 15. jūlija var skatīties Harija Potera epopejas pēdējo filmu. Potera fanu cerības filma attaisno. Tur ir ne tikai cīņas un avantūrisku meklējumu skati, bet arī ainas, kas izraisa pārdomas. Mēs beidzot uzzinām (protams, tie, kas nav lasījuši grāmatas, bet ir skatījušies tikai filmas) to, kāpēc Severusam Strupam vienmēr ir bijusi tāda attieksme pret Hariju. Filma arī parāda, tāpat kā grāmata, mazliet ainas no nākotnes - 19 gadus pēc lielās kaujas par Cūkkārpu. Tomēr, filmas skatītājiem - labs ieteikums, noskatīties papriekšu vēlreiz 7. filmu, ja tās notikumi ir paguvuši nedaudz aizmirsies, jo 8. filma sākas bez jebkāda ievada un notikumi seko viens pēc otra. Jāpiekrīt, ka režisors, filmēšanas grupa un aktieri dara labu, profesionālu darbu, kas neatstāj skatītāju vienaldzīgu (protams, ja tuvas ir Harija Potera grāmatas un filmas).

Lasīt talāk...

Novembra svētku laikā neviļus rodas pārdomas par to, kāpēc tagadējo laiku Latvijas liktenis ir tāds, kāds tas ir, un, kāds tas varēja būt.

Kāpēc stāvoklis Latvijā ir tāds, bet ne savādāks? Visi jau saka, ka esam bedrē ar krīzi vislielākā un pat pasaules eksperti atzīst, ka pārdzīvojam to vissmagāk par citiem. Kāpēc tik daudz latviešu vairs netic šīs valsts nākotnei, neko šajos gados nav darījuši, lai stāvokli mainītu, bet tikai atmetuši ar roku, bez protestiem par to, ko šeit valdošās partijas ir nodarījušas, un dodas meklēt laimi citur.

Lasīt talāk...

Atceroties bērnību un to, kāpēc es uz visu mūžu iemīlēju fantastiku, neapšaubāmi savu lomu nospēlēja tas, ka man ļoti patika lasīt un klausīties pasakas, un lasīt es iemācījos vēl nesācis iet skolā. Tieši fantastika mani piesaistīja, kad žurnālā “Zvaigzne” tika nodrukāts I.Jefremova romāns “Andromēdas miglājs”, toreiz izlasīju gan tikai sākumu, jo nākošajā gadā mani vecāki žurnālu nebija abonējuši. Bet ar to pietika, nākošais grūdiens fantastikas literatūrā bija V. Mihailova garstāsts “Sevišķa Nepieciešamība”, un arī filma “Vētru planēta”, kuru 1960-tajos gados regulāri, katru gadu rādīja pa TV. Kaut kad 60-to gadu vidū mums parādījās pirmais televizors KVN. Tas laiks, kad rādīja šo filmu, man bija NOTIKUMS un es pametu visus darbus, lai noskatītos filmu. Filma bija uzņemta 1961. gadā pēc A. Kazanceva tāda paša nosaukuma romāna.

Lasīt talāk...

Šonedēļ nosauktās ASV Kinoakadēmijas „Oskara” balvu nominācijas, un Džeimsa Kamerona zinātniskās fantastikas filma „Avatars”, kas ir plaši apmeklēta arī kinoteātros Latvijā, izvirzīta balvām deviņās kategorijās.

Nākamnedēļ Vankūverā sāksies ziemas olimpiskās spēles, atklāšanas parāde notiks 12. februārī.
Šis bija ievietots „Latvijas avīzē” 2010. gada 6. februārī.

Kādreiz populārs zaļi domājošu cilvēku vidū bija šāds teiciens:"Izmantojot Zemes resursus, mēs īstenībā tos aizņemamies no saviem bērniem." Diemžēl, lielākā cilvēces daļa joprojām dzīvo pēc principa: "Mēs negaidām dāvanas no dabas. Mēs tās paņemam paši." Kas gan mūs sagaida nākotnē?

Lasīt talāk...