ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Arvien nopietnāk tiek musinātas runas par Krievijas impērijas atjaunošanu, tāpēc šodien parunāsim par to, par ko tik ļoti cepas krievu impēriskie spēki un pat partijas. Protams, reāla Impērijas atjaunošana ar valdnieku klasiskā izpratnē liekas visai nereāla, īpaši runājot par Romanovu atgriešanos, tomēr minētā tēma var būt interesanta alternatīvās vēstures sakarā.

Krievijas likumdošana, konkrēti Krievijas Impērijas Galveno Likumu Krājums ar tajā ieslēgto Nolikumu par Imperatora Ģimeni dod visai skaidru un noteiktu troņa mantošanas sistēmu. Tā ir tik izturēta, ka pēc noteiktās shēmas visai viegli var noteikt pašreizējo pretendentu, kuram no juridiskā viedokļa ir vislielākās tiesības uz Krievijas troni.

Read more...


ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Arkādija Šušpanova raksts no žurnāla "Jesļi" 2011. gada 4. numura. Iepriekšējo lasiet šeit 

Stāsts tik vecs, kā pasaule... Par ko ir tas? Protams, par mīlestību. Un par fantāziju. Turpinājums.

Vienmēr būt blakus cilvēki nevar...

Padomju kino pasaka, atšķirībā no Austrumeiropas, vairāk orientējās uz varoņsižetiem un filmām jaunākā vecuma bērniem. [PSRS jau seksa nebija... - t.p.] Bet mazais “pieaugušo pasaku” skaits balstījās uz filozofiskiem sižetiem un praktiski vienmēr bija ekranizācijas, kā, piemēram, Jevgeņija Švarca lugu kino vai televīzijas ekranizācijas, no Nadeždas Koševerovas līdz Markam Zaharovam. Tomēr, nedrīkst neatcerēties tādus romantiskās fantāzijas paraugus, kā Aleksandra Ptuško “Sārtās buras” (1962), Pāvela Arsenova “Karali-briedi” (1968) un Leonīda Kvinihidzes “31. jūniju” (1978). Visām tām arī pamatā bija literārs pirmavots. Kvinihidzes filma pēc Džona B. Prīstlija lugas, protams, var pretendēt uz pašas romantiskākās pašmāju pasaku kinofilmas lauriem. Lai gan skatītāji šo filmu pa īstam varēja novērtēt tikai pārbūves laikā, jo šo televīzijas filmu XX gadsimta 70. un 80. gadu sākumā ēterā palaida tikai vienu reizi, jo uz ārzemēm aizbēga slavenais baleta mākslinieks Aleksandrs Godunovs, kas filmā tēloja menestrelu – vienu otrā plāna lomu.

Tags: kino

Read more...


ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Vasilija Sokolova raksts no mēnešraksta "Sekretnije materiali XX veka", 2012. gada 4. numura.

Trešais reihs, lidojošie šķīvīši, slepena biedrība "Tule", noslēpumainā Annenerbe, slepena nacistu bāze Antarktīdas biezajos ledos... Šie noslēpumi, kas pavadīja cilvēci visu XX gadsimta otro pusi, mierīgi ir pārcēlušies uz XXI gadsimtu. Taču retais zina, ka visu šo aizraujošo baumu un spriedumu izraisītājs, iespējams, ir angļu rakstnieks Edvards Bulvers-Litons (1803. - 1873.), viens no zinātniskās fantastikas žanra aizsācējiem, kā arī noslēpumainā slāvu izcelsmes skaistule Marija Oršiča ar savām noslēpumainajām līdzgaitniecēm. Kas attiecas uz mani, tad praktiski visas tālāk rakstītās ziņas es uzskatu par karsoņa murgiem vai arī labi izveidotu nezinātnisko fantastiku, vai kā pie mums tagad saka - fantāziju. Tomēr, neskatoties uz skeptisko planētas veselās sabiedrības attieksmi pret šiem stāstiem, tie turpina saistīt daudzu Zemes cilvēku prātus. Galu galā, pret tiem var izturēties vienkārši kā pret visai interesantu lasāmvielu. Tātad, okultā versija...

Read more...


ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Arkādija Šušpanova raksts no žurnāla "Jesļi" 2011. gada 4. numura. 

Stāsts tik vecs, kā pasaule... Par ko ir tas? Protams, par mīlestību. Un par fantāziju.

Fantāzijas žanrs šī gadsimta sākumā uzplauka uz ekrāniem kā nekad agrāk. Varoņu fantāzijas novirziens, bērnu-pusaudžu novirziens un beidzot, Stefānijas Meieres romānu un sekojošās “Krēslas” kino sāgas panākumi uzjundīja interesei arī uz romantisko fantāziju. Pēdējā gadījumā var runāt par tautas mīlestību “no pirmā skatiena”, tāpēc ka popularitāti neradīja, ne gadu desmitiem veidota auditorija, ne dārgs mārketings un simts miljonu budžeti. Vēl vairāk, kārtējie “Harija Potera” laidieni ar arvien spēcīgāku pusaudžu attiecību tēmu izteikti migrē uz “Krēslas” zonu. Var teikt, ka vampīra Edvarda un vecāko klašu skolnieces Bellas pirmās mīlas stāsts ir radījis jaunu žanru – platekrāna “ziepju operu” ar mistisku nokrāsu.

Read more...


ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Ziņa no izdevuma "Mir Zazerkaļja" 2011. gada pirmā numura.

Ciematiņš Bugaraša (Bugarach) pēdējā laikā ir ufologu pati apmeklētākā vieta. Parādījies viedoklis, ka tieši šeit varētu pārdzīvot uz 2012. gada decembri “nozīmēto” pasaules galu.
Šajā nelielajā Francijas ciematiņā (tur dzīvo mazāk nekā 200 cilvēku), visā visumā, nekā ievērības cienīga nav. Izņemot kalnu ar tādu pašu nosaukumu. Īstenībā pat par kalnu šo pauguru īsti nosaukt nevar: tā virsotnē var uzkāpt pat bērns. Tomēr ufologi tic, ka šī vieta glabā lielu noslēpumu. It kā te, zem kalna, pasaules gala gaidās savā “šķirstā” slēpjas atnācēji no kosmosa. Un, kad pienāks “X stunda”, viņi dosies mājās, paņemot līdzi arī cilvēkus, kas gadīsies uz kalna. Jau tagad te pulcējas tūkstošiem NLO fanu un vienkārši ziņkārīgo. Bet, kas te notiks 2012. gada 21. decembrī, pat iedomāties nevar.

Read more...


ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

"Stāstu - es gribu teikt, sliktu stāstu - var uzrakstīt katrs, taču spēt uzrakstīt romānu, kaut vai sliktu, jebkurš nevar. Izmēri ir tas, kas nogalina." (Roberts Lūiss Stīvensons.)

Vladimira Puzija raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2011. gada janvāra numura.

Uz vienas no Samoa arhipelāga salām, Vailimas ciematam blakus slejas Vea kalns. Pirms simts gadiem uzkāpt tā virsotnē bija neiespējami, taču vienreiz, 1894. gadā, sāka klaudzēt cirvji un ceļš cauri džungļiem tika iztīrīts. Tur, virsotnē, apglabāja leģendāro Tuzitalu, bet uz kapakmens piestiprināja plāksnīti ar vārdiem: "Mājās atgriezās jūrnieks, no jūrām atgriezās mājās, un mednieks atgriezās no pakalniem".

Tags: rakstnieki

Read more...


ils
NO TRANSLATION AVAILABLE

Šogad pagāja 120 gadi, kopš dzimis krievu rakstnieks Aleksandrs Volkovs (dzimis 1891. gada 14. jūlijā - miris 1975. gada 3. jūlijā). Aleksandrs Volkovs vispirms lasītāju miljoniem ir pazīstams ar savām grāmatām par meitenīti Ellu un Smaragda pilsētu. Taču maz ir to, kas zina, ka bērnu grāmatas nebija vienīgais viņa sasniegums literatūrā, bet literatūra nebija viņa pamatnodarbošanās.

Aleksandrs Meļeņtjevičs Volkovs piedzima 1891. gada 14. jūlijā Ustjkameņegorskā, atvaļināta unteroficiera ģimenā. Matemātikas izglītību ieguva Tomskas skolotāju institūtā, pēc tā beigšanas 1910. gadā strādāja par skolotāju Kolivaņas ciemā, pēc tam Ustjkameņegorskā, mācību iestādē, kurā viņš bija mācījies pats.

Tags: rakstnieki

Read more...