Category
Lekcijas
Lekcija nolasīta pasākumā Suntažu publiskajā observatorijā 07.04.2012.
Padomju varas un Padomju Savienības eksistēšanas laiks pagājušajā gadsimtā bija viens no galvenajiem ģeopolitiskajiem notikumiem. Lai kā uz to skatītos, tas bija milzīgs sociāls eksperiments, lai uzceltu utopisku, visiem cilvēkiem laimīgu valsti. Tomēr, kā jau katra utopija, eksperiments izgāzās. Padarīt vienādi laimīgus var tikai pilnīgi vienādus cilvēkus, bet cilvēki jau pēc definīcijas ir dažādi, jo tikai dažādībā slēpjas dzīvības spēks. Pretējā gadījumā cilvēks pārvēršas nedomājošā zombijā, kas ir ieprogrammēts tikai uz bezierunu pakļautību saviem vadoņiem, kas automātiski kļūst par vienlīdzīgākiem no vienlīdzīgiem. Viņiem tas, protams, ir patīkami, taču, jo vairāk varas, jo vairāk tiek sagrauta dvēsele, līdz paši padomju zemes vadītāji pārstāja ticēt gaišajai, komunistiskajai nākotnei un, pārējai pasaulei gluži negaidot, PSRS sabruka kā kāršu namiņš. Tauta bija pārstājusi ticēt “gaišajai nākotnei” daudz agrāk. Neapšaubāmi arī literatūra izjuta šo sociālo eksperimentu un kā tad lai neiztiktu bez tāda žanra kā zinātniskā fantastika, kas vistiešāk saistījās ar nākotni.


Ievads