mausns

Darbs piedalās literārajā konkursā "Tā dzimst leģendas" LatCon 2011 ietvaros.
(Pēc rakstīšanas manieres īsti nesapratu - pie stāstiem pieskaitīt vai pie dzejas; tāpēc ieliku dzejas "rindā")

Esiet sveicināta tauta, Jūs zināt, kas esmu? Es vairs neesmu! -Es esmu miris!

Kā man tagad iet? Labi, man pat iedalīts pašam savs zemes gabaliņš 2x2 m.

Pat priecājas sirds! Zināt, man manā dzīves laikā bija sapnis - kabriolets.

Jūs neticēsiet - mans sapnis bija piepildījies, es ar viņu braucu...Nu kā pateikt?

Lasīt tālāk...


Torquemada

Zivis neķeru, Maizi necepu

Dzīvoju – dažreiz,

Kad nepiemirstu

Ka nepieciešamais

Ne tuvu nav pietiekamais

Un ieraksti smiltīs,

Lasīt tālāk...


Faidra

Iepriekšējo lasiet šeit

Kritiens miglā.

Aiedra bija ļoti pārsteigta. Viņai bija neērti griezties atpakaļ, bet viņa tomēr blenza vecākā brāļa šaurajā sejā, kurā mirdzēja tās pašas pelēkās acis, kādas bija viņai. Šobrīd šīs acis neveselīgi spīdēja, un vaigus klāja sarkani pleķi. Tomēr Aidra lūpās rotājās fanātisks smaids, viņš izskatījās aizrautīgs un laimīgs. Aiedra attapās, ka nemaz nezina, ko jautāt, situācija bija pārāk neparasta un šokējoša.

Brālis ierunājās pirmais: -Mums nu būs izdevība piepildīt savus sapņus! Šis pūķis man teica, ka tu dosies prom, un aicināja mani jums līdzi. Paldies, māšel, ka neaizmirsi par mani un mūsu sapņiem!-

Aidris apskāva priekšā sēdošo māsu. Tā viņš nebija darījis nu jau ļoti sen, un Aiedra mazliet samulsa.

-Kāpēc tad mēs neatvadījāmies ne no viena?- viņa beidzot izdomāja jautājumu. Aidris nevērīgi pamāja ar galvu.

Lasīt tālāk...