Vectēva Akmali dzīve un viņa gudrās domas.
- Kāpēc tu sarunājies pats ar sevi? - Akmali jautāja.
- Es mīlu sarunāties ar gudru cilvēku.
Akmali nozaga lādi ar mantām. Kaimiņš viņam saka:
- Ja tu būtu uzrakstījis un ielicis savā lādē Korāna bausli «Tev nebūs zagt!», tava lāde būtu vesela.
Akmali atbildēja:
- Ko tur viens bauslis! Lādē man viss Korāns atradās, ir tad nepalīdzēja.
Akmali nolēma strādāt par naktssargu.
- Šajā darbā nevaram pieņemt katru, kas pagadās, - viņam teica. - Vai jums ir šim darbam piemērotas īpašības?
- Ir, ir, - Akmali atbildēja. - Man ir ļoti trausls miegs.
Akmali pasauca pie sevis mullu:
- Hazrjat, atnāc, lūdzu, mēs ar sievu sastrīdējāmies.
Vakarā mulla dodas pie viņa, bet pa ceļam satiek pašu Akmali, jautrā noskaņā.
- Hazrjat, - Akmali saka, - tu, lūdzu, nenāc pie mums, mēs ar sievu salabām.
Mulla ļoti sadusmojās:
- Ak tu, pagāns! Tu esi iztērējis naudu, kas man pienācās!
- Dzīvo uz zemes vai mirsti nost — viss vienalga, - Akmali filozofiski teica kaimiņam.
- Kāpēc tad tu nemirsti? - kaimiņš jautā.
Akmali atbild:
- Tad jau nebūtu vienalga, tad jau sanāktu, ka es dodu priekšroku nāvei.
Tatāru tautas gudrība.
Lai cik daudz tu tēju arī nedzertu, tik un tā visa iztecēs!
Tatāru anekdotes.
Iebrauca kamazs sešsimtā merša aizmugurē... no merša neviens neizkāpa.
* * *
10 pazīmes, ka jūs esat Krievijā, bet esat atnācis ciemos uz nepareizo vietu.
01. Jūs parādaties un visi noguļas ar seju pret zemi un bez fokusiem.
02. Jūsu dāvanu truli, taču uzmanīgi aplūko.
03. Vodkas pudeli, kuru jūs atnesāt, izdzer pa to laiku, kamēr jūs novelkat mēteli.
04. Jūsu mēteli un cepuri saimnieki uzkar uz zvana pogas.
05. Mīļais saimnieka bulterjērs visu vakaru karājas uz jūs gurna.
06. Saimnieks visu vakaru kaut kā dīvaini vēro jūs caur durvju actiņu.
07. Tikko jūs esat ienācis, visi sāk jūs sist, bet kāds izmisis kliedz: «Tas nav viņš, tas nav viņš!»
08. Jums jautā: “Cerams, ka astes aiz jums nebija?”
09. Pēc jūsu klauvējiena aiz durvīm var dzirdēt: “Ak, Kungs! Atkal kratīšana!”
10. Pasaka muļķību, ka negaidīts viesis ir labāks par jums.
* * *
Apprecējās tatāri. Jaunais vīrs saka jaunajai sievai:
- Dārgā, atceries, ja es pārnāku mājās un man tjubeteika (galvassega) ir uz labo pusi, tad es esmu nikns un tev labāk kaut kur noslēpties, bet ja man tjubeteika ir uz kreiso pusi, tad man ir labs noskaņojums, es bučošu tev rociņas, kājiņas, teikšu komplimentus...
Tatāriete viņam atbild:
- Tu arī atceries, ja es sēdēšu rokas klēpī salikusi, tad viss ir labi, man ir lielisks noskaņojums, es tevi pabarošu ar garšīgām vakariņām un būšu ļoti mīļa... bet, ja tu atnāksi mājās un redzēsi, ka man rokas iespraustas sānos, tad man būs absolūti pie vienas vietas, uz kādu pusi tev būs tjubeteika!
- Paskaties, - draudzene saka savam puisim, - lūk, tur, atspiedies pret kafejnīcas sienu, cilvēks snauž. Vai tikai tas nav Gabdulla Tukajs? Ļoti līdzīgs.
- Viņš taču ir jau miris!
- Ne-a, skaties, pakustējās.
Kādā vēlā vakarā velns noķēra tatāru, baškīru, krievu un čuvašu, iebāza tos maisā un visu nakti nēsāja tos līdzi, sitot pret zemi, sētām un māju sienām. Bet, kad atausa rīts, kā jau to velni dara, pameta maisu un metās bēgt.
Pirmais no maisa izrāpās tatārs un metās velnam pakaļ, lai atriebtos, otrais izlīda krievs, noskurinājās un aizgāja uz bēdām vodku dzert, trešais izlīda baškīrs un palika pie maisa stāvot, beidzot no maisa galbu izbāza čuvašs:
- Vai velns tālu?
- Kas to lai zina, - atbild baškīrs, - tu labāk ātrāk laukā lien, es maisu pievākšu.
Pēc kuģa katastrofas tatārs nokļūst uz vientuļas salas. Viens, neviena cita nav. Iet pa salu, kliedz:
«Tatarlar bar, tatarlar bar!» (Tatārs — kungs, tatārs - kungs!»
Te pēkšņi no džungļiem izlien nēģeris un saka: «Tatarlar juk, negarlar bar!»
Veikals «Kuļikovas kaujas dalībniekiem». Cenas — smieklīgas, preces — cik uziet! Ieved pie rokas senu večuku.
Pārdevēja:
- Neko nezinu, dodiet izziņu, ka viņš ir piedalījies Kuļikovas kaujā.
Viņai saka:
- Dieviņ, Tētiņ! Kāda izziņa, cik gadu ir pagājis?!!
Pārdevēja:
- Neko nezinu, re — tatāri izziņas atnes.
Tatarstāna vērsās pie Krievijas parlamenta ar sūdzību par parunu «Negaidīts ciemiņš ir sliktāks par tatāru». Parlaments sūdzību izskatīja un pieņēma lēmumu, pārveidot parunu — tagad tā būs:
«Negaidīts ciemiņš ir labāks par tatāru».
Lieldienās iet pa sādžu pops. Panāk tatāru un saka:
- Kristus ir augšāmcēlies!
- Ai, kāds malacis! - atbild tatārs.
Okeānā notiek kuģa katastrofa. Izdzīvo tikai divi tatāri. Katrs nokļūst uz savas, blakus esošas salas. Dzīvo pamazām, viens ar otru sasaucas. Te pēkšņi notiek vēl viena kuģu katastrofa. Pie viena tatāra izpeld divas sievietes.
Viņš nolemj iepriecināt nelaimes biedru un kliedz.
- Ei, Faridun! Peldi šurp, te ir kaut kas, par ko tu laikam sapņo katru nakti!
Fariduns metas aukstajā ūdenī un sauc:
- Vai tiešām tev ir ičpočmaki!!!
[ Ičpočmaki, tulkojumā «trīsstūri» ir savdabīgi tatāru buljona pīrādziņi
nurddt.ru/recept/1/9/
- t.p.]
Brauc pa Kazaņas ielām trolejbuss. Vadītājs ziņo:
- Nākošā pietura Garifjanova.
Brauc tālāk. Vadītājs atkal ziņo:
- Garifjanova. Nākošā pietura Sirtlanovas.
Vēl brauc:
- Sirtlanovas. Nākošā Brāļu Kasimovu.
Te pie vadītāja pienāk babajs tjubeteikā un jautā:
- Dēliņ, mans uzvārds ir Habibuļins. Man kad jāizkāpj?
Uz ielas krievu meitene pienāk pie veca tatāra un jautā, cik pulkstenis. Vectēvs skatās uz pulksteni: tur bez piecpadsmit divpadsmit, taču nezina, kā to pateikt krieviski. Domā, domā, beidzot saka:
- Zini, meitiņ, lūk, tā — divpadsmit grib, bet piecpadsmit nelaiž!