mausns

Šis nu ir pēdējā stopēšana uz ventiņpusi, arī uz Miķeļtorni un kopā ar muminu. Un laikam jau nu vismazāk ko teikt.

Mēs pirmsjāņu nedēļu nodzīvojām pie Ventas upes, 6 kilometrus no Zlēkām. Orientieris: 20 kilometrus aiz Kuldīgas, Kuldīgas – Ventspils ceļa virziens.

Jāņu dienas rītā – lēmums, ka jābrauc uz Miķeļtorni līgot. Ap 12.00, sagaidījuši, ka rīta līņājošais lietus beidzas, izgājām no mājas, lai nu „kājotu” 6 kilometrus uz to pašu Kuldīgas – Ventspils šoseju, vietu, kur uz šīs šosejas autobusa pietura.

Kad līdz pieturai bija palikuši 2 kilometri un sākas ceļa nogrieznis, kas vijas pa klaju lauku, sākās LIETUS, kas tiešām BIJA lietus. Kārtīgām, lielām lietuslāsēm, brīžiem tāds, ka īsti nevarēja redzēt, kas notiek pāris soļus tālāk.

Rubrikas: ceļojumi

Lasīt tālāk...


mausns

Trešais brauciens bija 2007. gada 30. decembrī.  Jau ar citu kompāniju.

Pamostoties 30. decembra rītā (ja par rītu var nosaukt plkst. 14.00), mums ar muminu ienāca prātā fiksideja – jauno gadu jāsagaida Miķeļtornī, miestiņā pie bākas Ventspils rajonā. Ātri ko sameklēju ledusskapī norijamu (mumins brokastis kā šķiru diezgan noteikti neatzīst), kamēr mumins pētīja vilcienu sarakstu Jūrmalas virzienā.

Pēc pusstundas jau sēdējām vilcienā, pat paspējuši veikalā iepirkt ēdamo līdzņemšanai uz dažām dienām.

Priedainē izkāpām, aizgājām līdz Jūrmalas apvedceļam un sākām stopēt. Kādu laiciņu mēs varējām vicināt rokas, cik vien gribējām un kā gribējām – neviena mašīna pat netaisījās apstāties. Laikam jau vadītājiem nepatika, ka mēs paralēli stopēšanai „sildījāmies” ar maziņas džintonika pudelītes saturu.

Rubrikas: ceļojumi

Lasīt tālāk...


mausns

Jāpiezīmē, ka šim un nākošajiem braucieniem ar fantāziju, fantastiku un tām saistītām aktivitātēm ir maz sakarības. Vienojošais faktors ir brauciena vieta, reģions.

Uzreiz pasaku – šis brauciens šajā ciklā ir brauciens no ventiņpuses. Iesaistītās personas – praktiski tās pašas, kas iepriekšējā baucienā. Ar dažām niansēm.

Rubrikas: ceļojumi

Lasīt tālāk...


mausns Jau uzreiz lūdzu piedošanu cilvēkiem, ko šeit pieminēšu, ja būšu viņus kā aizskārusi. Šaurā lokā šie stopēšanas braucieni jau ir stāstīti un pārstāstīti ar smaidu sejā. Tajā brīdī smaids nerosījās.

Pirmais stopēšanas brauciens bija 2006. gada vasarā. Irbenē, bijušajā armijas pilsētiņā, tās drupās Kamazs un Co rīkoja Postapoka spēli, tautā un kuluāros sauktu par Suksu. Par pašu spēli nestāstīšu, par to – nostādnes, pēcatsauksmes un daļa bilžu – var lasīt kurbijkurnē.

Šis stāsts ir par to, kā mēs ar Oskaru (Barghest) devāmies UZ spēli. Kristaps (Torqemada) ar visādām peripetijām dabūja biļeti uz Ventspils autobusu un aizbrauca turp jau pa dienu. Tiesa, viņš spēlē piedalījās no mums neatkarīgā komandā un mūsu saskarsme bija visai nosacīta. Mūsu komandas biedrs Andrejs (Enj) uz spēli devās ar vakara autobusu. Mēs ar Oskaru pašrocīgi pavadījām un iesēdinājām Enj autobusā, kas devās uz Ventspili; autobuss izbrauca no Rīgas autoostas kaut kur ap 20.00.

Rubrikas: ceļojumi

Lasīt tālāk...