1960. gada augusta pēdējās dienās Pitsburgas viesnīcas «Penn-Sheraton» konferenču zāle dūca kā satraukts bišu spiets. Tuvojās beigām kārtējā Amerikas fantastikas mīļotāju ikgadējā tikšanās — tādas tikšanās, sākot ar pašu pirmo, ne bez ambīcijām sauca par «Vispasaules konventiem». Bija atlicis tikai pēc tradīcijas apbalvot pagājušā gada labākos autorus: aplausu pavadīti, viņi pēc kārtas kāpa uz skatuves, lai saņemtu kāroto Hugo prēmiju — sudrabotu, kosmiskās raķetes figūriņu, kas balstījās uz masīva postamenta.

Taču, kad tika paziņots, ka žūrija ir nolēmusi pasniegt vēl vienu, speciālu prēmiju un uz skatuves parādījās 76 gadus vecs, kalsns večuks ar uz sānu saķemmētiem, sirmiem matiem, zālē visi kā viens piecēlās kājās. Un, kamēr grandēja aplausi, uz skatuves vecais vīrs samulsis grozīja rokās sudrabaino raķeti. Balvu, kas bija nosaukta viņa vārdā...

Hugo Gernsbeka vārds amerikāņu «fenu» (tā no seniem laikiem sevi sauc ASV fantastikas mīlētāji) vidū patiešām ir leģendārs. Paši jūsmīgākie ir pārliecināti, ka, ja arī viņš nav zinātniskās fantastikas tēvs visā pasaulē, tad Amerikā jau nu noteikti ir.

Ar ko tad ir slavens šis Hugo Gernsbeks?

ASV nav pieņemts, ka vīrietis restorānā vai kafejnīcā izmaksā sievietei, jo tas uzsvērtu viņa materiālo pārākumu. Tāpat nav pieņemts sievietes priekšā atvērt durvis, palīdzēt nest kaut ko, atkal tas nozīmētu, ka vīrietis izrāda savu pārākumu par sievieti.

Izteikt darba kolēģēm vai citām, svešākām sievietēm komplimentus ir bīstami, to var iztulkot kā seksuālu uzmākšanos.

Ķīnā, ēdot ciemos saimnieku pagatavoto ēdienu, pieņemts čāpstināt muti. Klusa ēšana ir apvainojums saimniekiem, jo nozīmē, ka jūs uzskatāt, ka ēdiens nav garšīgs. Tāpat, ar mērci nosmērēts galdauts liecina, ka jūs ēdāt ar lielu apetīti. Arī Mongolijā un Burjatijā atraugāšanās pie galda nozīmē, ka cilvēks viesos ir labi paēdis, tātad - apmierināts un nav jābaro vēl.

Ķīnā nav pieņemts iet ciemos ar ziediem, jo tad saimnieki uzskatīs, ka viņu māja laikam ir tik neglīta, ka to vajag izdaiļot.

Ķīnā nav pieņemts arī dāvināt "dzīvus ziedus", jo viņi drīz "nomirs", bet mākslīgos - lūdzu, tie ir "mūžīgi".

Ķīnā skaitlis 4 ir kaut kas tik traks, ka pat mājām nav ceturtā stāva, gluži kā pie mums nelaimīgais skaitlis 13. Vienkārši, vārdu "četri" izrunā līdzīgi vārdam "nāve".

Fragmenti no Aleksandra Berga grāmatas "Vilkači: leģendas un realitāte. Nolādētās asinis", St.-Pb., izdevniecība "Vektor", 2009.

Nobeigums.

Modernā zinātne [un māksla] par vilkačiem.

Daudzus gadsimtus zinātnieki strīdas par to, vai vilkači patiešām ir bijuši. Vairums speciālistu pieļauj, ka iespējamas psihiskas atkāpes, kuru rezultātā cilvēki uzskata sevi par mežonīgiem zvēriem un tā arī rīkojas, taču fiziskas pārvērtības nenotiek.

Citi pētnieki, to vidū arī Krievijā pazīstamais parapsihologs Nikolajs Čudinovs uzskata, ka vienlaikus ar mūsu fizisko pasauli eksistē arī astrālā pasaule. Likantropijas fenomens rodas, kad cilvēks pāriet no vienas pasaules otrā ar sekojošu transmutāciju. Tādā veidā cilvēks-burvis ar īpaša maģiska rituāla palīdzību, pēc savas gribas, ar nodomu iziet caur astrālā plāna sienu un pārvēršas jau mūsu fiziskajā pasaulē par kaut kādu dzīvnieku vai būtni. Attiecībā uz pirmā tipa vilkati – cilvēku, kas cieš no retas slimības – var teikt, ka šai kaitei ir karmiska daba. Tā var notikt ar cilvēku, kas, piemēram, savā iepriekšējā dzīvē ir nodarbojies ar melno maģiju, par ko saņem no augšas sodu, kļūstot par sava veida mocekli šajā dzīvē.

http://en.wikipedia.org/wiki/Mind_Fields

http://en.wikipedia.org/wiki/Jacek_Yerka

http://en.wikipedia.org/wiki/Harlan_Ellison

Poļu gleznotājs-neosirreālists Jaceks Jerka (dz. 1952.) no Toruņas - World Fantasy Award for Best Artist, 1995. - nolemj izdot savu gleznojumu izlasi grāmatā.

Amerikāņu rakstniekam-fantastam Hārlanam Elisonam palūdz uzrakstīt priekšvārdu. Rakstnieks pirmo reizi redz Jerkas darbus un tie atstāj uz viņu tādu iespaidu, ka viņš lūdz izdevēju pagaidīt, jo vēlas uzrakstīt, ne tikai ievadu, bet katrai gleznai domātu stāstu. Tā top šī grāmata, divām gleznām ar autora piekrišanu Elisons izmaina nosaukumus. Tās ir "Suzanna" (Elisona sievas vārds) un "Elisona Brīnumzeme".

Jauna seja pie krievu rakstniecības debesīm — Andrejs Viktorovičs Rubanovs ir dzimis Maskavas apgabala pilsētā Elektrostaļā, 1969. gadā.

Dienējis armijā, mācījies MVU žurnālistikas fakultātē, strādājis par korespondentu, celtnieku uz būvēm, šoferi, miesassargu, bijis uzņēmējs. 1996. gadā apcietināts, apsūdzēts par krāpniecību. 1999. gadā — attaisnots. Pēc tam gadu dzīvojis Čečenijā, kur strādājis par preses sekretāru KF Valdības pilnvarotā pārstāvja pirmajam vietniekam Čečenijas Republikā Bislanam Gantamirovam. No 2001. gada līdz 2007. atkal nodarbojies ar biznesu. 2005. gadā iznākusi pirmā grāmata, romāns «Stādiet un izaugs».

Jaunākais autora romāns ir fantastika - «Hlorofilija». Stāsts par XXII gadsimta Maskavu, kurā izaugusi milzīga zāle, kas pārvērtusi pilsētu džungļos.

http://fantlab.ru/autor9121

Tātad jau skaidrs, ka mums ir darīšana ar antiutopiju. Šī zāle, kas sasniedz televīzijas torņa augstumu, ir paši maskavieši (plašākā nozīmē — krievi), kas materializējuši savu bezjēdzīgo dzīvi.

"Kostüme der veids und Frauen Augsburg und Nürnberg, Deutschland, Europa, Orient und Afrika - BSB Cod.icon. 341 " no Bavārijas Staatsbibliothek. Kopā tur ir apmēram trīssimt attēli. Orģināls.

Šis 16. gs. manuskripts ir anonīms, publicēts Augsburgā un ir viens no pirmajiem mēģinājumiem sistematizēt apģērba stilus. Ļoti iespējams, ka pasūtītājs ir  Fugger'u ģimenes klans (Augsburgas tekstiliju ražotāji).

Asīrija